顯示具有 因果觀念 標籤的文章。 顯示所有文章
顯示具有 因果觀念 標籤的文章。 顯示所有文章

2019年8月9日 星期五

2015年4月11日 星期六

☼ 寶筏心燈 ☞ 三明普端嚴

☼ 寶筏心燈 ☞ 三明普端嚴 (AN 10.10)


10. “Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā.
➊ 「諸比丘!有信,但是,無戒之比丘,

Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti.
彼者此分不圓滿。

Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ –
為圓滿此分,彼當念:

‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā’ti.
『云何我得有信,並且,有戒?』

Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
諸比丘!比丘若有信,並且,有戒;則此分圓滿。

“Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca bahussuto
➋ 諸比丘!有信、有戒,但是,不多聞之比丘,
彼者此分不圓滿。

為圓滿此分,彼當念:

『云何我得有信、有戒有多聞?』
諸比丘!比丘若有信、有戒、有多聞;則此分圓滿。

bahussuto ca, no ca dhammakathiko
   ➌ 諸比丘!有信、有戒、有多聞,但是,不能為說法者之比丘,彼者此分不圓滿。

為圓滿此分,彼當念:

   『云何我得有信、有戒、有多聞,並且,為說法者?』
諸比丘!比丘若有信、有戒、有多聞,並且,為說法者;則此分圓滿。

dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro
   ➍ 諸比丘!有信、有戒、有多聞、為說法者,但是,不以眾為境界之比丘,彼者此分不圓滿。
為圓滿此分,彼當念:    『云何我得有信、有戒、有多聞、為說法者,並且,以眾為境界?』
   諸比丘!比丘若有信、有戒、有多聞、為說法者,並且,以眾為境界;則此分圓滿。

parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti
   ➎ 諸比丘!有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界,但是,不無畏於眾中說法之比丘,彼者此分不圓滿。

為圓滿此分,彼當念:

   『云何我得有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界,並且,無畏於眾中說法?』
   諸比丘!比丘若有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界,並且,無畏於眾中說法;則此分圓滿。

visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, no ca vinayadharo
   ➏ 諸比丘!有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法,但是,不持律(調伏)之比丘,彼者此分不圓滿。

為圓滿此分,彼當念:

   『云何我得有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法,並且,持律(調伏)者?』
   諸比丘!比丘若有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法,並且,持律(調伏)者;則此分圓滿。

   vinayadharo ca, no ca anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.  
   ➐ 諸比丘!有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法、為持律(調伏)者,但是,不能隨念種種宿住,譬如:『一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多壞劫、多成劫、多成壞劫,於彼處,我名者如是、姓如是、種姓如是、食如是、受苦樂如是、壽限如是,自彼處沒,而往生此處;於此處,名如是、姓如是、種姓如是、食如是、受苦樂如是、壽限如是,自此處沒,而往生彼處。』如是,不能隨念種種宿住與其相狀之比丘,彼者此分不圓滿。

為圓滿此分,彼當念:

   『云何我得有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法、為持律(調伏)者,並且,能隨念種種宿住,譬如:『一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多壞劫、多成劫、多成壞劫,於彼處,我名者如是、姓如是、種姓如是、食如是、受苦樂如是、壽限如是,自彼處沒,而往生此處;於此處,名如是、姓如是、種姓如是、食如是、受苦樂如是、壽限如是,自此處沒,而往生彼處。』如是,能隨念種種宿住與其相狀?』

   諸比丘!比丘若有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法、為持律(調伏)者,並且,能隨念種種宿住,譬如:『一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多壞劫、多成劫、多成壞劫,於彼處,我名者如是、姓如是、種姓如是、食如是、受苦樂如是、壽限如是,自彼處沒,而往生此處;於此處,名如是、姓如是、種姓如是、食如是、受苦樂如是、壽限如是,自此處沒,而往生彼處。』如是,能隨念種種宿住與其相狀;則此分圓滿。

Anekavihitañca…pe… pubbenivāsaṃ anussarati,
   ➑ 諸比丘!有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法、為持律(調伏)者,能隨念種種宿住……譬如:『一生、二生……。』

   no ca dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe… yathākammūpage satte pajānāti dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe…
   但是,不能以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業而受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣:『嗟夫!此諸有情者,成就身惡行,成就語惡行,成就意惡行,誹謗聖者,有邪見,取邪見之業,身壞命終而往生於惡生、惡趣、墮處、地獄。嗟夫!又此諸有情者,成就身善行,成就語善行,成就意善行,不誹謗聖者,有正見,取正見之業,身壞命終而往生善趣、天世。』之比丘,彼者此分不圓滿。

為圓滿此分,彼當念:

   『云何我得有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法、為持律(調伏)者,能隨念種種宿住……譬如:『一生、二生……。』並且,能以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業而受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣?』
諸比丘!比丘若有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法、為持律(調伏)者,能隨念種種宿住……譬如:『一生、二生……。』並且,能以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業而受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣;則此分圓滿。

yathākammūpage satte pajānāti,
   ➒ 諸比丘!有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法、為持律(調伏)者,能隨念種種宿住……譬如:『一生、二生……。』能以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業而受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣,

no ca āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati.
   但是,非依諸漏盡、於現法自證知、無漏之心解脫、慧解脫、現證具足而住之比丘,

Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti.
彼者此分不圓滿。

Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ –
為圓滿此分,彼當念:

   ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo ca, anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe… yathākammūpage satte pajāneyyaṃ, āsavānañca khayā…pe… sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti.
   『云何我得有信、有戒、有多聞、為說法者、以眾為境界、無畏於眾中說法、為持律(調伏)者,能隨念種種宿住……譬如:『一生、二生……。』能以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業而受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣,並且,依諸漏盡、於現法自證知、無漏之心解脫、慧解脫、現證具足而住?』

   “Yato ca kho, bhikkhave, ⑴ bhikkhu saddho ca hoti, ⑵ sīlavā ca, ⑶ bahussuto ca, ⑷ dhammakathiko ca, ⑸ parisāvacaro ca, ⑹ visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, ⑺ vinayadharo ca, ⑻ anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, ⑼ dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe… yathākammūpage satte pajānāti, ⑽ āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
   ➓ 諸比丘!比丘若⑴ 有信、⑵ 有戒、⑶ 有多聞、⑷ 為說法者、⑸ 以眾為境界、⑹ 無畏於眾中說法、⑺ 為持律(調伏)者,⑻ 能隨念種種宿住……譬如:『一生、二生……。』⑼ 能以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業而受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣,⑽ 並且,依諸漏盡、於現法自證知、無漏之心解脫、慧解脫、現證具足而住;則此分圓滿。

   Imehi, kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā”ti. Dasamaṃ.
   諸比丘!成就此十法之比丘為:普端嚴(令所有人歡喜),並且是:一切梵行之圓滿者。」

~《增支部經典‧十集‧Vijjāsutta 三明普端嚴》(AN 10.10)


卍        卍        卍


☼ 因果觀念 ☞ 不思不悔

☼ 因果觀念 ☞ 不思不悔 (AN 11.2)


2. [a. ni. 10.2] “Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘avippaṭisāro me uppajjatū’ti.
➀ 「諸比丘!持戒、具戒者,不可思:『我得不悔』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati.

諸比丘!依於法,持戒、具戒者得不悔。

“Avippaṭisārissa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘pāmojjaṃ me uppajjatū’ti.

➁ 諸比丘!不悔者,不可思:『我得愉悅』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ avippaṭisārissa pāmojjaṃ uppajjati.
諸比丘!依於法,不悔者得愉悅。

“Pamuditassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘pīti me uppajjatū’ti.
➂ 諸比丘!愉悅者,不可思:『我得喜』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ pamuditassa pīti uppajjati.

諸比丘!依於法,愉悅者得喜。

“Pītimanassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘kāyo me passambhatū’ti.

➃ 諸比丘!於意有喜者,不可思:『我得止於身』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ pītimanassa kāyo passambhati.
諸比丘!依於法,於意有喜者得止於身。

“Passaddhakāyassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘sukhaṃ vediyāmī’ti.
➄ 諸比丘!於身有止者,不可思:『我覺樂』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyati.
諸比丘!依於法,於身有止者覺樂。

“Sukhino, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘cittaṃ me samādhiyatū’ti.
➅ 諸比丘!於樂者,不可思:『我得定心』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ sukhino cittaṃ samādhiyati.

諸比丘!依於法,於樂者得定心。

“Samāhitassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘yathābhūtaṃ jānāmi passāmī’ti.
➆ 諸比丘!得定者,不可思:『我如實知見』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ samāhito yathābhūtaṃ jānāti passati.

諸比丘!依於法,得定者如實知見。

“Yathābhūtaṃ, bhikkhave, jānato passato na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘nibbindāmī’ti.

➇ 諸比丘!如實知見者,不可思:『我厭患』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati.

諸比丘!依於法,如實知見者厭患。

“Nibbinnassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘virajjāmī’ti.
➈ 諸比丘!厭患者,不可思:『我離貪』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ nibbinno virajjati.
諸比丘!依於法,厭患者離貪。

“Virattassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṃ – ‘vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaromī’ti.
➉ 諸比丘!離貪者,不可思:『我現證解脫智見』。

Dhammatā esā, bhikkhave, yaṃ viratto vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaroti.
諸比丘!依於法,離貪者現證解脫智見。

“Iti kho, bhikkhave, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso,
➉ 諸比丘!如是,離貪者以解脫智見為義,以解脫智見為功德;

nibbidā virāgatthā virāgānisaṃsā,
➈ 厭患者以離貪為義,以離貪為功德;

yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthaṃ nibbidānisaṃsaṃ,
➇ 如實智見者以厭患為義,以厭患為功德;

samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso,
➆ 定者以如實智見為義,以如實智見為功德。

sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ,
➅ 樂者以定為義,以定為功德;

passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā,
➄ 止者以樂為義,以樂為功德;

pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā,
➃ 喜者以止為義,以止為功德;

pāmojjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ,
➂ 愉悅者以喜為義,以喜為功德;

avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṃso,
➁ 不悔者以愉悅為義,以愉悅為功德;

kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni.
➀ 善戒者以不悔為義,以不悔為功德。

Iti kho, bhikkhave, dhammā dhamme abhisandenti, dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṃ gamanāyā”ti. Dutiyaṃ.
諸比丘!如是,法生法,法圓滿法,自此岸導至彼岸。」

~《增支部經典‧十一集‧Cetanākaraṇīyasutta 不思》(AN 11.2)


卍        卍        卍


☼ 因果觀念 ☞ 不悔所依

☼ 因果觀念 ☞ 不悔所依 (AN 11.5)


5. [a. ni. 10.5] Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi…pe…
爾時,具壽阿難告諸比丘言:

“dussīlassa, āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro,
➊ 「友等!破戒、壞戒者,害不悔之所依;

avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ,
➋ 無不悔、壞不悔者,害歡悅之所依;

pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti,
➌ 無歡悅、壞歡悅者,害喜之所依;

pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi,
➍ 無喜、壞喜者,害止之所依;

passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ,

➎ 無止、壞止者,害樂之所依;

sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi,
➏ 無樂、壞樂者,害正定之所依;

sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ,
➐ 無正定、壞正定者,害如實智見之所依;

yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā,
➑ 無如實智見壞如實智見者,害厭患之所依;

nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo,
➒ 無厭患、壞厭患者,害離貪之所依;

virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
➓ 無離貪、壞離貪者,害解脫智見之所依。

“Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno.
友等!譬如枝葉毀壞之樹,

Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi… pheggupi… sāropi na pāripūriṃ gacchati.
其幼芽不能完成圓滿,皮、膚、心不能完成圓滿。

Evamevaṃ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro,
友等!如是,破戒、壞戒者,害不悔之所依;

avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ…pe… vimuttiñāṇadassanaṃ.
無不悔、壞不悔者,害歡悅之所依;
無歡悅、壞歡悅者,害喜之所依;
無喜、壞喜者,害止之所依;
無止、壞止者,害樂之所依;
無樂、壞樂者,害正定之所依;
無正定、壞正定者,害如實智見之所依;
無如實智見、壞如實智見者,害厭患之所依;
無厭患、壞厭患者,害離貪之所依;
無離貪、壞離貪者,害解脫智見之所依。

“Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro,
➀ 友等!持戒、具戒者,具足不悔之所依;

avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ,
➁ 有不悔、具足不悔者,具足歡悅之所依;

pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti,
➂ 有歡悅、具足歡悅者,具足喜之所依;

pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi,
➃ 有喜、具足喜者,具足止之所依;

passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ,
➄ 有止、具足止者,具足樂之所依;

sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi,
➅ 有樂、具足樂者,具足正定之所依;

sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ,
➆ 有正定、具足正定者,具足如實智見之所依;

yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā,
➇ 有如實智見、具足如實智見者,具足厭患之所依;

nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo,
➈ 有厭患、具足厭患者,具足離貪之所依;

virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
➉ 有離貪、具足離貪者,具足解脫智見之所依。

“Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsasampanno.
友等!譬如枝葉具足之樹,

Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi… pheggupi… sāropi pāripūriṃ gacchati.
其幼芽完成圓滿,皮、材、心完成圓滿。

Evamevaṃ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro,
友等!如是,持戒、具戒者,具足不悔之所依;

avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ…pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Pañcamaṃ.

有不悔、具足不悔者,具足歡悅之所依;
有歡悅、具足歡悅者,具足喜之所依;
有喜、具足喜者,具足止之所依;
有止、具足止者,具足樂之所依;
有樂、具足樂者,具足正定之所依;
有正定、具足正定者,具足如實智見之所依;
有如實智見、具足如實智見者,具足厭患之所依;
有厭患、具足厭患者,具足離貪之所依;
有離貪、具足離貪者,具足解脫智見之所依。」

~《增支部經典‧十一集‧Tatiyaupanisāsutta 所依之三》(AN 11.5)


卍        卍        卍


☼ 因果觀念 ☞ 四法跡

☼ 因果觀念 ☞ 四法跡 (AN 4.29)


    ☆ 四法跡 ➾ ➊ 無貪法跡、➋ 無瞋法跡、➌ 正念法跡、➍ 正定法跡。

29. “Cattārimāni, bhikkhave, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni,
「諸比丘!此等之四法跡,須知是第一,須知是永遠當行,須知是種姓,自古既有者,已不能棄,

na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
(過去諸佛)未曾棄捨,現在亦不能棄,當來亦不應棄,有智沙門、婆羅門,無從呵毀。

Katamāni cattāri?
四者為何?

Anabhijjhā, bhikkhave, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ,
➊ 諸比丘!須知無貪法跡是第一,須知是永遠當行,須知是種姓,自古既有者,已不能棄,

na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
(過去諸佛)未曾捨棄,現在亦不能棄,當來亦不應棄,有智沙門、婆羅門,無從呵毀。

“Abyāpādo, bhikkhave, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ,
➋ 諸比丘!無瞋法跡是第一,須知是永遠當行,須知是種姓,自古既有者,已不能棄,

na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
(過去諸佛)未曾捨棄,現在亦不能棄,當來亦不應棄,有智沙門、婆羅門,無從呵毀。

“Sammāsati, bhikkhave, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ,
➌ 諸比丘!正念法跡是第一,須知是永遠當行,須知是種姓,自古既有者,已不能棄,

na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
(過去諸佛)未曾捨棄,現在亦不能棄,當來亦不應棄,有智沙門、婆羅門,無從呵毀。

“Sammāsamādhi, bhikkhave, dhammapadaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ,

➍ 諸比丘!正定法跡是第一,須知是永遠當行,須知是種姓,自古既有者,已不能棄,

na saṃkīyati na saṃkīyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
(過去諸佛)未曾捨棄,現在亦不能棄,當來亦不應棄,有智沙門、婆羅門,無從呵毀。

Imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni,
諸比丘!此等之四法跡者,須知是第一,須知永遠當行,須知是種姓,自古既有者,已不能棄,

na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī”ti.
(過去諸佛)未曾棄捨,現在亦不能棄,當來亦不應棄,有智沙門、婆羅門,無從呵毀。」

“Anabhijjhālu vihareyya, abyāpannena cetasā;
應無住於貪            於心亦無瞋

Sato ekaggacittassa [ekaggacittāyaṃ (ka.)], ajjhattaṃ susamāhito”ti. navamaṃ;

心一境正念            內心誠安定

~《增支部經典‧四集‧Dhammapadasutta 四法跡》(AN 4.29)


卍        卍        卍


☼ 因果觀念 ☞ 骨與肉何處來?

☼ 因果觀念 ☞ 骨與肉何處來? (SN 10.1)


ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati indakūṭe pabbate, indakassa yakkhassa bhavane.
爾時,世尊住王舍城,因陀峰山,因陀夜叉之住處。

Atha kho indako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami;
時,因陀迦夜叉來詣世尊處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
詣而以偈白世尊曰:

“Rūpaṃ na jīvanti vadanti buddhā, kathaṃ nvayaṃ vindatimaṃ sarīraṃ;
諸佛說此色非命        然則如何命在身

Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍameti, kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasmin”ti.
此骨與肉何處來        如何我等住母胎

“Paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbudaṃ;
[世尊:]    初有受胎精卵合        精卵分化生胚囊

Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano;
胚囊著床成胚胎        胚胎發展具雛形

Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpi ca.
雛形發育肢節生        髮毛指甲漸分明

“Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;
如是依母得受用        呼吸飲食全供給

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro”ti.

滋養住於母胎者        人人依此得生長

~《夜叉相應‧Indakasutta 因陀迦》(SN 10.1, 235)


卍        卍        卍


☼ 因果觀念 ☞ 一壺之鹽經 Loṇakapallasutta (AN 3.101)

☼ 一壺之鹽經 Loṇakapallasutta (AN 3.101)


    ☆ 因果的關係 ➾
     「因」不是「果」、「果」不等於「因」,因果關係有兩種:
    ➊ 成熟才發生,如:有「種子」不必然會「開花、結果」(相對而無常!)
    ➋ 必然會發生,如:有「生」必有「死」(絕對性,亦是無常!)。

    ☆ 緣起的觀念 ➾
    ➊ 因果關係,皆屬遷流生滅,後來的「果」已經不是原來的「因」了!
    全因的聚合,叫做「緣」。
    「果」(果報)是由「因」和「緣」所結出的,所以才叫做「異熟果」!
    ➋ 世俗的人,習慣上稱「緣」為:因力、緣力或業力。
    不管,因力( Atthavasaṃ 正確譯為:理由)、緣力( Paccayasatti )或業力( Kammabala )等這些名相,其實在《巴利佛經》中並沒有記載,也沒有類似的說法。
    「業」不是「業力」而是「業行」,或把「緣」(緣起、緣生)也說成是「力」,代表著世俗人對「因果」不正確的認知;因為,不論「因」、「緣」或「業」都是無常的!所傳遞信息的「載體」,必然也是生滅無常的!
    ➌ 如果把「因、緣、果」三者,劃成等號「依照善惡業的大小隨業受報,而不是隨緣受報」;那麼,人在完成梵行以前,早就受報而死,不可能有解脫輪迴、脫離苦海的一天了!


    第一章 ✫  異熟果之概說

    第一節 ❦  宿命論者 ➾ 隨業受報

    101. “Yo [yo kho (syā. kaṃ.), yo ca kho (ka.)], bhikkhave, evaṃ vadeyya –
    「比丘們!若有人這樣說:

    ‘yathā yathāyaṃ puriso kammaṃ karoti
    『依照個人所造各各之業行;

    tathā tathā taṃ paṭisaṃvediyatī’ti,
    則對其自身回報各各(之異熟業果),而將能被體驗。』

    evaṃ santaṃ, bhikkhave, brahmacariyavāso na hoti, okāso na paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya.
    比丘們!若這樣,表示他尚未住於梵行,也不被他清楚認知:有究竟苦邊之機會?

    第二節 ❦  內觀緣起 ➾ 隨緣受報

    Yo ca kho, bhikkhave, evaṃ vadeyya –
    又,比丘們!若有人這樣說:

    ‘yathā yathā vedanīyaṃ ayaṃ puriso kammaṃ karoti
    『依照個人所造各各之業行(成熟),能被感知;

    tathā tathāssa vipākaṃ paṭisaṃvediyatī’ti,
    則對其自身回報各各之異熟(業果),而將能被體驗。』

    evaṃ santaṃ, bhikkhave, brahmacariyavāso hoti, okāso paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya.
    比丘們!若這樣,表示他正在住於梵行,也被他清楚認知:有究竟苦邊之機會!

    卍    卍    卍

    第二章 ✫  異熟果之細說

    第一節 ❦  少業與多業之異熟

    Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ [pāpaṃ kammaṃ (sī. pī.)] kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
    比丘們!世上有一種人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄。

    Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nā’ṇupi khāyati, kiṃ bahudeva.
    比丘們!另外,世上有一種人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已。

    第二節 ❦  無戒定慧之人

    “Kathaṃrūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti?
    比丘們!如何之人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄呢?

    Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī.
    比丘們!世上有一種人,不修身、不修戒、不修心、不修慧、狹小、自體賤劣、而住於苦。

    Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
    比丘們!如此之人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄。

    第三節 ❦  修戒定慧之人

    “Kathaṃrūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nā’ṇupi khāyati, kiṃ bahudeva?
    比丘們!如何之人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto [mahattā (sī. syā. kaṃ. pī.)] appamāṇavihārī.
    比丘們!世上有一種人,修身、修戒、修心、修慧、不狹小、自體偉大、住於無量。

    Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva.
    比丘們!如此之人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已。

    卍    卍    卍

    第三章 ✫  異熟果之舉例

    第一節 ❦  舉例說明之一 ➾ 碗水與河水

    一、 一壺鹽喻

    1.     碗水之鹽

    “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso loṇakapallaṃ [loṇaphalaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] paritte udakamallake [udakakapallake (ka.)] pakkhipeyya.
    比丘們!譬如有人,把一壺鹽,投小碗水中。

    Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu taṃ parittaṃ udakaṃ [udakamallake udakaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] amunā loṇakapallena loṇaṃ assa apeyyan”ti?
    比丘們!你們如何思惟呢?小碗水會因為一壺鹽,而鹹至難以下飲嗎?」

    “Evaṃ, bhante”.
    「大德!確實會!。」

    “Taṃ kissa hetu”?
    「為什麼呢?」

    “Aduñhi, bhante, parittaṃ udakakapallake udakaṃ, taṃ amunā loṇakapallena loṇaṃ assa apeyyan”ti.
    「大德!碗中水少,小碗水會因為一壺鹽,而鹹至難以下飲。」

    2.     河水之鹽

    “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso loṇakapallakaṃ gaṅgāya nadiyā pakkhipeyya.
    「比丘們!譬如有人,把一壺鹽,投恆河中。

    Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu sā gaṅgā nadī amunā loṇakapallena loṇaṃ assa apeyyā”ti?
    比丘們!你們如何思惟呢?恆河會因為一壺鹽,而鹹至難以下飲嗎?」

    “No hetaṃ, bhante”.
    「大德!這樣不會!」

    “Taṃ kissa hetu”?
    「為什麼呢?」

    “Asu hi, bhante, gaṅgāya nadiyā mahā udakakkhandho so amunā loṇakapallena loṇo na assa apeyyo”ti [loṇaṃ nevassa apeyyanti (sī.), na loṇo assa apeyyoti (pī.)].
    「大德!恆河水聚眾多,河水不會因為一壺鹽,而鹹至難以下飲。」

    二、 少量惡業

    “Evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
    「比丘們!正好如此,世上有一種人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄。

    Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva.
    比丘們!另外,世上有一種人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已。

    1.     無戒定慧之人

    “Kathaṃrūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti?
    比丘們!如何之人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī.
    比丘們!世上有一種人,不修身、不修戒、不修心、不修慧、狹小、自體賤劣、而住於苦。

    Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
    比丘們!如此之人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄。

    2.     修戒定慧之人

    “Kathaṃrūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva?
    比丘們!如何之人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto appamāṇavihārī.
    比丘們!世上有一種人,修身、修戒、修心、修慧、不狹小、自體偉大、住於無量。

    Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva.
    比丘們!如此之人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已。

    卍    卍    卍

    第二節 ❦  舉例說明之二 ➾ 窮人與富翁

    一、 貧富人喻

    “Idha, bhikkhave, ekacco aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇasatenapi bandhanaṃ nigacchati.
    比丘們!世上有一種人,或為半錢被捕、或為一錢被捕、或為百錢被捕。

    Idha, bhikkhave, ekacco aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇasatenapi na bandhanaṃ nigacchati.
    比丘們!另外,世上有一種人,不為半錢被捕、不為一錢被捕、不為百錢被捕。

    1.     貧人之財

    “Kathaṃrūpo, bhikkhave, aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇasatenapi bandhanaṃ nigacchati?
    比丘們!如何之人,或為半錢被捕、或為一錢被捕、或為百錢被捕呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco daliddo hoti appassako appabhogo.
    比丘們!世上有一種人,是貧、無所有物、窮乏。

    Evarūpo, bhikkhave, aḍḍhakahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇenapi bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇasatenapi bandhanaṃ nigacchati.
    比丘們!如此之人,或為半錢被捕、或為一錢被捕、或為百錢被捕。

    2.     富人之財

    “Kathaṃrūpo, bhikkhave, aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇasatenapi na bandhanaṃ nigacchati?
    比丘們!如何之人,不為半錢被捕、不為一錢被捕、不為百錢被捕呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo.
    比丘們!世上有一種人,有大財富、財寶豐裕。

    Evarūpo, bhikkhave, aḍḍhakahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇenapi na bandhanaṃ nigacchati, kahāpaṇasatenapi na bandhanaṃ nigacchati.
    比丘們!如此之人,不為半錢被捕、不為一錢被捕、不為百錢被捕。

    二、 少量惡業

    Evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ. Tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
    比丘們!正好如此,世上有一種人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄。

    Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva.
    比丘們!另外,世上有一種人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已。

    1.     無戒定慧之人

    “Kathaṃrūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ, tamenaṃ nirayaṃ upaneti?
    比丘們!如何之人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī.
    比丘們!世上有一種人,不修身、不修戒、不修心、不修慧、狹小、自體賤劣、而住於苦。

    Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
    比丘們!如此之人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄。

    2.     修戒定慧之人

    “Kathaṃrūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva?
    比丘們!如何之人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已呢?

    “Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto appamāṇavihārī.
    比丘們!世上有一種人,修身、修戒、修心、修慧、不狹小、自體偉大、住於無量。

    Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva.
    比丘們!如此之人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已。

    卍    卍    卍

    第三節 ❦  舉例說明之三 ➾ 賤民與貴族

    一、 犯罪人喻

    Seyyathāpi, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā appekaccaṃ urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ,
    比丘們!譬如,羊之飼主、屠殺者,對某些人,當偷盜其羊時,將他──或殺害、或捕縛、或沒收財產後放逐、或是隨意處置!

    appekaccaṃ urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ nappahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ.
    另外,對某些人,當偷盜其羊時,不得將他──或殺害、或捕縛、或沒收財產後放逐、或是隨意處置!

    1.     賤民之罪

    “Kathaṃrūpaṃ, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ?
    比丘們!如何之人,當偷盜其羊時,將他──或殺害、或捕縛、或沒收財產後放逐、或是隨意處置呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco daliddo hoti appassako appabhogo.
    比丘們!世上有一種人,是貧、無所有物、窮乏。

    Evarūpaṃ, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ pahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ.
    比丘們!如此之人,當偷盜其羊時,將他──或殺害、或捕縛、或沒收財產後放逐、或是隨意處置!

    2.     貴族之罪

    “Kathaṃrūpaṃ, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ nappahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ.
    比丘們!如何之人,當偷盜其羊時,不得將他──或殺害、或捕縛、或沒收財產後放逐、或是隨意處置呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo rājā vā rājamahāmatto vā.
    比丘們!世上有一種人,有大財富、財寶豐裕,而為王或宰相。

    Evarūpaṃ, bhikkhave, orabbhiko vā urabbhaghātako vā urabbhaṃ adinnaṃ ādiyamānaṃ nappahoti hantuṃ vā bandhituṃ vā jāpetuṃ vā yathāpaccayaṃ vā kātuṃ. Aññadatthu pañjalikova [pañjaliko (ka.)] naṃ [paraṃ (ka.)] yācati – ‘dehi me, mārisa, urabbhaṃ vā urabbhadhanaṃ vā’ti.
    比丘們!如此之人,當偷盜其羊時,不得將他──或殺害、或捕縛、或沒收財產後放逐、或是隨意處置!唯有合掌而乞,無外於云:『閣下!請與我羊,或與羊之代價!』

    二、 少量惡業

    Evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekaccassa puggalassa tādisaṃyeva appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
    比丘們!正好如此,世上有一種人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄。

    Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva.
    比丘們!另外,世上有一種人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已。

    1.     無戒定慧之人

    “Kathaṃrūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti?
    比丘們!如何之人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhāvitakāyo hoti abhāvitasīlo abhāvitacitto abhāvitapañño paritto appātumo appadukkhavihārī.
    比丘們!世上有一種人,不修身、不修戒、不修心、不修慧、狹小、自體賤劣、而住於苦。

    Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa appamattakampi pāpakammaṃ kataṃ tamenaṃ nirayaṃ upaneti.
    比丘們!如此之人,雖造少量惡業,仍可令他墮於地獄。

    2.     修戒定慧之人

    “Kathaṃrūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva?
    比丘們!如何之人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已呢?

    Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāvitakāyo hoti bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño aparitto mahatto appamāṇavihārī.
    比丘們!世上有一種人,修身、修戒、修心、修慧、不狹小、自體偉大、住於無量。

    Evarūpassa, bhikkhave, puggalassa tādisaṃyeva appamattakaṃ pāpakammaṃ kataṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, nāṇupi khāyati, kiṃ bahudeva.
    比丘們!如此之人,雖造完全同樣之少量惡業,唯於現法受異熟,於未來,連少量之異熟亦不現,但生起多業異熟而已。

    卍    卍    卍

    第四章 ✫  異熟果之結語

    第一節 ❦  宿命論者 ➾ 隨業受報

    “Yo, bhikkhave, evaṃ vadeyya –
    比丘們!若有人這樣說:

    ‘yathā yathāyaṃ puriso kammaṃ karoti
    『依照個人所造各各之業行;

    tathā tathā taṃ paṭisaṃvedetī’ti,
    則對其自身回報各各(之異熟業果),而(將)能被體驗。』

    evaṃ santaṃ, bhikkhave, brahmacariyavāso na hoti, okāso na paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya.
    比丘們!若這樣,表示他尚未住於梵行,也不被他清楚認知:有究竟苦邊之機會?

    第二節 ❦  內觀緣起 ➾ 隨緣受報

    Yo ca kho, bhikkhave, evaṃ vadeyya –
    又,比丘們!若有人這樣說:

    ‘yathā yathā vedanīyaṃ ayaṃ puriso kammaṃ karoti
    『依照個人所造各各之業行(成熟),能被感知;

    tathā tathā tassa vipākaṃ paṭisaṃvedetī’ti,
    則對其自身回報各各之異熟(業果),而(將)能被體驗。』

    evaṃ santaṃ, bhikkhave, brahmacariyavāso hoti, okāso paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti.
    比丘們!若這樣,表示他正在住於梵行,也被他清楚認知:有究竟苦邊之機會!」

    Navamaṃ.
    一壺之鹽經 ~壺鹽品‧第九經終


    ~《增支部經典‧三集‧五十經篇之二‧壺鹽品‧Loṇakapallasutta 一壺之鹽經》(AN 3.101)


2015年3月28日 星期六

走出因果的幾個觀念──根境名色,緣起四諦

❦❧ 走出因果的幾個觀念──根境名色,緣起四諦



1. 因果觀念 ☞ 因果躲不過~


誰也躲不過因果!

什麼樣的種子,開什麼樣的花;
什麼樣的土地,長什麼樣的米;
什麼樣的信賴,受什麼樣的愛;
什麼樣的守候,生什麼樣的情。

什麼樣的天空下,活什麼樣的人;
什麼樣的星星,予什麼樣的光明;
什麼樣的流水,給什麼樣的感受;
什麼樣的大海,是什麼樣的姿態。

今生的種種,皆是前世的因;
明天的命運,全看今日的行。

因果、因果,誰也躲不過!
你造什麼樣的因,就受什麼樣的果。

因果、因果,誰也躲不過!
只要一失足,那總是錯。

什麼樣的執著,嘗什麼樣的苦果;
什麼樣的正道,是什麼樣的善果;

什麼樣的修行,得什麼樣的正果;
什麼樣的因緣,就結什麼樣的果。

有漂亮的一顆心,必定有漂亮的一生:
心好、命又好,發達榮華早;
心好、命不好,一生也溫飽;
命好、心不好,前程恐難保;
心命、都不好,貧窮直到老。

願您,能心念、思想轉個彎;
世界,將會無限寬!
祝福您!知因果、了因果。


卍        卍        卍




2. 因果觀念 ☞ 因果的陷阱~


由不昧因果的故事,走出因果的「陷阱」!

陷阱一:顛倒因果?
例如:「種惡因得善果,好人無好報」之主張。
與事實顛倒、真相不符!
「因」必須滿足「果」的條件。

陷阱二:不信因果?
例如:「萬法皆空──為上梵,因果不空──為下梵」之主張。
世出世間,何曾有一法,離開因果?
因果,並非「空性」,也不是「心」所能創造!很多人,只信空性,不信因果!

陷阱三:不畏因果?
例如:「酒肉穿腸過、淫怒痴,皆成佛道」之主張。
無慚又無愧!何異於禽獸?

陷阱四:昧於因果?
例如:「唸佛是因,成佛是果」之主張。
世尊現等覺,是因徹見:
五蘊「四諦」流轉;並非單純「唸」佛!

「佛,還落不落因果?」(野狐問)
「不是:不落因果;而是:不昧因果!」(百丈答)

~了解因果、深信因果、謹慎因果、不昧因果!


卍        卍        卍




3. 因果觀念 ☞ 因果的常見~


跟隨佛陀的腳步,走出因果的「常見」!

2. 因果觀念 ☞ 因果的陷阱~何謂因果?並沒有任何「因」,能夠帶到下一秒鐘,「因」也不可能重複;怎麼會有:「常住的空性、究竟名色、有分心、如來藏,或者,常住的阿彌陀佛、極樂世界、阿賴耶識與種子呢?」
只是,相應的因緣、條件,不斷的在變動而已!所以是「緣起」!


卍        卍        卍




4. 因果觀念 ☞ 心,會「憑空」生起嗎?~


    心,不會「憑空」生起!

    世出世間,有沒有一法,是無因又無緣,而單獨生起、單獨存在的呢?
    沒有!心,當然也不能例外!
    心,不能離開身,而單獨存在;所以,心也不能離開因緣、果報,而單獨存在!

心,就是法?說得通嗎?在這裡,有語病!
    心,如果不是心,而是法;那麼,心怎麼能叫做「心」呢?應該,叫做「法」才對呀!
    可見,心不是「法」、不會「憑空」生起;「心」之所以會生起,是因為有「貪愛」!

所以不是:是「心」是佛、離「心」別佛、明「心」見性……。
而應該是:是「法」是佛、離「法」別佛、明「法」見性、明「法」見佛!


卍        卍        卍




5. 因果觀念 ☞ 根據事實就是「法」~


佛法是根據事實!

有人建議我,要把【巴利聖典】的參考說明,給撕掉!說是「論」?
    就好比,作者,不能被冒充一樣;所以,《阿含經》不是【巴利聖典】是事實;參考說明,如果根據事實,就不是「論」!

什麼經典都好嗎?
佛法,就是這樣,在印度,被假冒充、給真消滅掉的!


卍        卍        卍




6. 因果觀念 ☞ 「三十七道品」如人體~


在三十七道品裡:

「守護根門」好比是頭,「四正勤」好比雙手,「四神足」好比雙腳。

    如果,在《雜阿含經》裡,〈根相應〉、〈四正勤相應〉與〈四神足相應〉,被有心人士,以乾坤大挪移,偷偷掉包,成《阿育王經》。

    那麼,整部《阿含經》,豈不就像:斷臂、缺腿、腦殘、不能做事、不良於行、五不全的半個死人,一樣嗎?


卍        卍        卍




7. 因果觀念 ☞ 不是阿含經~


《阿含經》不是【巴利聖典】!

    《阿含經》是「聽來的」經典,是誰聽來的呢?如果是「佛教徒」,《經典》就是《經典》,怎麼會有「聽來的」經典呢?

佛教《經典》,對於異教徒來說,才可說是「聽來的」經典──才叫做《阿含經》。

    就好像「釋迦牟尼佛」的名稱,不會出現在佛教《經典》裡一樣,因為在《經典》裡,只尊稱佛陀為「世尊」!

    由此可見,《阿含經》是婆羅門等異教徒,竊取、抄襲自佛教《經典》,並添加異教色彩與元素的仿冒品!

其用意,是為其宗教作宣傳、作招牌,達到混淆與惑亂正法的目的!


卍        卍        卍




8. 因果觀念 ☞ 被假冒而消滅~


    佛法,在印度被假冒而消滅,是事實;正法《經典》代表正見,如佛在世一樣──就像《佛遺教經》所說,也是事實;只有冒牌貨,才是佛學,更是事實!


卍        卍        卍




9. 因果觀念 ☞ 昧於事實非自然法則~


自然法則,是根據事實;昧於事實,也是自然法則嗎?

世間,並非如「空性思想」所說:「無善、無惡!」
也不是,所有事情都符合「自然法則」!

貪、瞋、痴就不符合「自然法則」!
違反八正道、不如實語,也不符合「自然法則」!
    偽造佛經、擅自刪改經文、假冒或故意隱瞞經典名稱、捏造或誤導事實真相,這些,都不符合「自然法則」!


卍        卍        卍




10. 因果觀念 ☞ 自然法則的實相~


佛法是自然法則,而自然法則,根據事實;事實,是無法被複製,或重複的!

既然一切,無法重複,就不可能重來,或者停留!

謹慎把握當下,就是,身心世界的實相!

卍        卍        卍




11. 因果觀念 ☞ 身心世界不可能重複~


身心世界,既然,無常、生滅,就不可能重複。
所謂:「一失足,成萬古恨!」
做錯了,是不可能重來的!

    在身心世界的無常、生滅、瞬息萬變當中,如果放逸、懈怠,而不恐懼、戒慎;那麼,後果將是不堪設想!


卍        卍        卍




12. 因果觀念 ☞ 佛法不可以分割~


佛法,既然根據事實;所以,身心世界的每一部份,都不可以分割。

如果,勉強分門別類,做學問、做研究;必然,弄得支離破碎,離開緣起。

    將佛法帶進:「唯心或唯物、空性或實有、常見或斷見」的陷阱裡,成為想法的奴隸,而不自知!


卍        卍        卍




13. 因果觀念 ☞ 應該有自己的想法~


這樣是說:不可以有自己的想法嗎?

    活在:空性的思想裡,人云亦云、不辨是非、不分善惡、昧於事實、不如實觀察想蘊、昧於現觀五蘊身心的實際,這些,都是沒有自己的想法!


卍        卍        卍




14. 因果觀念 ☞ 何謂「空性思想」?~


空性思想,是人云亦云的代名詞!

如果,對於事理,不能如理思惟;如何,如實觀察身心的「集」與「滅」呢?


卍        卍        卍




15. 因果觀念 ☞ 何謂「想法的奴隸」?~


如理思惟與如實觀照:

    之所以,會成為想法的奴隸,不是因為,有想法;而是,因為不如實觀察想蘊,亦即──昧於事實──昧於現觀五蘊身心的實際!


卍        卍        卍




16. 因果觀念 ☞ 五蘊身心的四聖諦~


所謂,四聖諦:

➊ 此有故彼有──叫做「苦聖諦」
因為,有身心的存在;必然,會有生、老、病、死苦。

➋ 此生故彼生──叫做「集聖諦」
因為,貪愛的生起;必然,會有五蘊身心的再生。

➌ 此無故彼無──叫做「滅聖諦」
如果,沒有身心;那麼,將不會有生、老、病、死苦。

➍ 此滅故彼滅──叫做「道聖諦」
如果,貪愛已熄滅;那麼,將不會有五蘊身心的再生。


卍        卍        卍




17. 因果觀念 ☞ 身受心法,四種常見~


    凡是「生」起的,總會壞「滅」;身體、感受、心靈、諸法,都是一樣,沒有例外!

身、受、心、法──四種常見,都要破除,才叫「解脫」。

    上一秒鐘的「您」,不等於,下一秒鐘的「您」;上一秒鐘的「我」,也不等於,下一秒鐘的「我」。


卍        卍        卍




18. 因果觀念 ☞ 身體不是我~


破除對於身體的「我見」!

    身體如果是「我」,或者屬於「我」,應該,不需要我們保養、照顧;而且,不會病、不會老、不會死!

身體,需要我們保養、照顧;而且,它會病、會老、又會死!

可見,身體不是「我」;而且,也不屬於「我」。


卍        卍        卍




19. 因果觀念 ☞ 怪誰破壞信仰?~


破除對於諸法的「常見」!

凡是建立「信仰」的,必然,面臨「信仰」破滅的痛苦。

所以,不用怪:是誰?在破壞您的「信仰」!


卍        卍        卍




20. 因果觀念 ☞ 諸佛也要涅槃~


即使,諸佛也不例外:

凡有,諸佛的出世;必有,諸佛的涅槃!

    凡是「生」起的,終將壞「滅」──這就是「法性」,也叫做「四聖諦」──不變的真理!

☕ 南無佛、南無法、南無僧、南無戒!


    卍        卍        卍