2017年3月11日 星期六

翻譯完成(佛曆:2560-3-11) Translation is complete


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《4》Saḷāyatanavaggasaṃyuttapāḷi 六處篇 (SN 35-44, 1-420)/9. Asaṅkhatasaṃyutta 無為相應 (SN 43, 366-409)/9.2 Dutiyavagga 第二品 (SN 43.12-44, 377-409)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 9.2.1 Asaṅkhatasutta 無為經 (SN 43.12, 377)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

2. Dutiyavaggo
第二品

1. Asaṅkhatasuttaṃ
無為經

377. “Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṃ.
【一】(止與觀 ➾ 修止:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』。

Taṃ suṇātha.
汝且諦聽。

Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṃ?
諸比丘!何者為『無為』耶?

Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṃ.
諸比丘!貪欲之壞滅、瞋恚之壞滅、愚癡之壞滅,諸比丘!此稱為『無為』。

Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Samatho.
諸比丘!修止──奢摩他!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo.
此稱為『導向無為之道』。

Iti kho, bhikkhave, desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, desito asaṅkhatagāmimaggo.
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。

Yaṃ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā.
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。

Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni.
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,

Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha.
諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。

Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti.
此為我對汝等之教誡。」

“Asaṅkhatañca vo, bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṃ.
【二】(修觀:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』。

Taṃ suṇātha.
汝且諦聽。

Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṃ?
諸比丘!何者為『無為』耶?

Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhataṃ.
諸比丘!貪欲之壞滅、瞋恚之壞滅、愚癡之壞滅,諸比丘!此稱為『無為』。

Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Vipassanā.
諸比丘!修觀──毘婆舍那!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo.
此稱為『導向無為之道』。

Iti kho, bhikkhave, desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ…pe…
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。

ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti.
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【三】(三尋伺定 ➾ 有尋有伺:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Savitakko savicāro samādhi.
諸比丘!修有尋有伺定!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【四】(無尋唯伺:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Avitakko vicāramatto samādhi.
諸比丘!修無尋唯伺定!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【五】(無尋無伺:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Avitakko avicāro samādhi.
諸比丘!修無尋無伺定!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe….
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【六】(三無為定 ➾ 空定:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Suññato samādhi.
諸比丘!修空定!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【七】(無相定:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Animitto samādhi.
諸比丘!修無相定!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【八】(無願定:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Appaṇihito samādhi.
諸比丘!修無願定!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe….
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【九】(四念住 ➾ 觀身念住:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
諸比丘!於身隨觀身──這裡有比丘,在身體中(保持覺知)、隨觀身體,持續而住,精勤、正知、正念,於此身心世界,除去貪愛、憂惱!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十】(觀受念住:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati…pe…
諸比丘!於受隨觀受──這裡有比丘,在感受中(保持覺知)、隨觀感受,持續而住,精勤、正知、正念,於此身心世界,除去貪愛、憂惱!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十一】(觀心念住:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī…pe…
諸比丘!於心隨觀心──這裡有比丘,在心念中(保持覺知)、隨觀心念,持續而住,精勤、正知、正念,於此身心世界,除去貪愛、憂惱!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十二】(觀法念住:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati…pe…
諸比丘!於法隨觀法──這裡有比丘,在諸法中(保持覺知)、隨觀諸法,持續而住,精勤、正知、正念,於此身心世界,除去貪愛、憂惱!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe….
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十三】(四正勤 ➾ 律儀勤:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
這裡,諸比丘!比丘下定決心,精進努力,振奮心志,全力以赴:『防惡──防止未生之惡行、不善心念』(防護根門)令不生起!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十四】(斷勤:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
這裡,諸比丘!比丘下定決心,精進努力,振奮心志,全力以赴:『斷惡──捨離已生之惡行、不善心念』(斷三惡尋)令永斷除!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十五】(修勤:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
這裡,諸比丘!比丘下定決心,精進努力,振奮心志,全力以赴:『修善──開展未生之善行及心念』(七菩提分)令其生起!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十六】(隨護勤:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
這裡,諸比丘!比丘下定決心,精進努力,振奮心志,全力以赴:『成善──保持已生之善行及心念』(善護禪相)令不退失、不惑亂、增長幸福、成熟廣大、修習圓滿!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe….
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十七】(四如意足 ➾ 欲神足:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
這裡,諸比丘!比丘修欲神足──欲定勤行完具之如意足!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo …pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十八】(勤神足:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
這裡,諸比丘!比丘修勤神足──勤定勤行完具之如意足!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【十九】(心神足:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
這裡,諸比丘!比丘修心神足──心定勤行完具之如意足!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二十】(觀神足:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu vīmaṃsasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
這裡,諸比丘!比丘修觀神足──觀定勤行完具之如意足!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe….
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二一】(五根 ➾ 信根:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之信根!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二二】(精進根:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之精進根!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二三】(念根:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu satindriyaṃ bhāveti…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之念根!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二四】(定根:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhindriyaṃ bhāveti…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之定根!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二五】(慧根:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu paññindriyaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之慧根!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe….
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二六】(五力 ➾ 信力:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之信力!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二七】(精進力:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu vīriyabalaṃ bhāveti…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之精進力!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二八】(念力:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu satibalaṃ bhāveti…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之念力!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【二九】(定力:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhibalaṃ bhāveti…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之定力!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【三十】(慧力:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu paññābalaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之慧力!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe….
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【三一】(七菩提分 ➾ 念菩提分:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之遍念菩提分!

ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【三二】(擇法菩提分:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之遍擇法菩提分!……此為我對汝等之教誡。」

vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe…
【三三】(精進菩提分:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之遍精進菩提分!……此為我對汝等之教誡。」

pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe…
【三四】(喜菩提分:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之遍喜菩提分!……此為我對汝等之教誡。」

passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe…
【三五】(輕安菩提分:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之遍輕安菩提分!……此為我對汝等之教誡。」

samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe…
【三六】(定菩提分:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之遍定菩提分!……此為我對汝等之教誡。」

upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
【三七】(捨菩提分:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之遍捨菩提分!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe….
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

“Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【三八】(八聖道分 ➾ 正見:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之正見!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo…pe…
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
【三九】(正思惟:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu sammāsaṅkappaṃ bhāveti …pe…
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之正思惟!……此為我對汝等之教誡。」

sammāvācaṃ bhāveti…pe…
【四十】(正語:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之正語!……此為我對汝等之教誡。」

sammākammantaṃ bhāveti…pe…
【四一】(正業:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之正業!……此為我對汝等之教誡。」

sammāājīvaṃ bhāveti…pe…
【四二】(正命:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之正命!……此為我對汝等之教誡。」

sammāvāyāmaṃ bhāveti…pe…
【四三】(正精進:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之正精進!……此為我對汝等之教誡。」

sammāsatiṃ bhāveti…pe…
【四四】(正念:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』……諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之正念!
此稱為『導向無為之道』。
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。
此為我對汝等之教誡。」

asaṅkhatañca vo bhikkhave, desessāmi asaṅkhatagāmiñca maggaṃ.
【四五】(正定:)「諸比丘!我為汝等說示『無為』與『導向無為之道』。

Taṃ suṇātha.
汝且諦聽。

Katamañca, bhikkhave, asaṅkhataṃ…pe…?
諸比丘!何者為『無為』耶?
諸比丘!貪欲之壞滅、瞋恚之壞滅、愚癡之壞滅,諸比丘!此稱為『無為』。

Katamo ca, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo?
諸比丘!如何是『導向無為之道』耶?

Idha, bhikkhave, bhikkhu sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
這裡,諸比丘!比丘依遠離、依離貪、依滅盡,以修習傾向於捨念之正定!

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, asaṅkhatagāmimaggo.
此稱為『導向無為之道』。

Iti kho, bhikkhave, desitaṃ vo mayā asaṅkhataṃ, desito asaṅkhatagāmimaggo.
諸比丘!在此,我已為汝等說示『無為』與說示『導向無為之道』。

Yaṃ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā.
諸比丘!尋求有慈念之師,應為諸弟子福利、作垂示慈悲者,這裡我已皆為汝等而作。

Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni.
諸比丘!此處有樹下,有空閒處,

Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha.
諸比丘!當靜慮、勿放逸、勿於後追悔。

Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī”ti.
此為我對汝等之教誡。」

Paṭhamaṃ.
無為經 ~第二品‧第一經終

~《無為相應‧第二品‧Asaṅkhatasutta 無為經》(SN 43.12, 377)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.2 Āhāravagga 食品 (SN 12.11-20)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.2.8 Timbarukasutta 玷牟留經 (SN 12.18)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

8. Timbarukasuttaṃ
玷牟留經

18. Sāvatthiyaṃ viharati.
[爾時世尊]住舍衛城。

Atha kho timbaruko paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,遊方者玷牟留來詣世尊處。

upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
詣已,與世尊俱相致問及交談可記憶之語,而坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho timbaruko paribbājako bhagavantaṃ etadavoca –
【一】坐於一面之遊方者玷牟留,白世尊言:

“‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkataṃ sukhadukkhan’ti?
➊ 「尊瞿曇!苦樂是自作耶?如何?」

‘Mā hevaṃ, timbarukā’ti bhagavā avoca.
世尊曰:「玷牟留!並不然!」

‘Kiṃ pana, bho gotama, paraṃkataṃ sukhadukkhan’ti?
➋ 「尊瞿曇!苦樂是他作耶?如何?」

‘Mā hevaṃ, timbarukā’ti bhagavā avoca.
世尊曰:「玷牟留!並不然!」

‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhan’ti?
➌ 「尊瞿曇!苦樂是自作亦他作耶?如何?」

‘Mā hevaṃ, timbarukā’ti bhagavā avoca.
世尊曰:「玷牟留!並不然!」

‘Kiṃ pana, bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhan’ti?
➍ 「尊瞿曇!苦樂是非自作、非他作、無因生耶?如何?」

‘Mā hevaṃ, timbarukā’ti bhagavā avoca.
世尊曰:「玷牟留!並不然!」

‘Kiṃ nu kho, bho gotama, natthi sukhadukkhan’ti?
➎ 「尊瞿曇!苦樂是無耶?如何?」

‘Na kho, timbaruka, natthi sukhadukkhaṃ; atthi kho, timbaruka, sukhadukkhan’ti.
世尊曰:「玷牟留!苦樂非無,玷牟留!苦樂是有!」

‘Tena hi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti, na passatī’ti?
➏ 「然則,尊者瞿曇乃不知苦樂、不見苦樂耶?」

‘Na khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhaṃ na jānāmi, na passāmi.
「玷牟留!我非不知苦樂、非不見苦樂。

Jānāmi khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhaṃ; passāmi khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhan’”ti.
玷牟留!我知苦樂,玷牟留!我見苦樂!」

“‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkataṃ sukhadukkhan’ti
【二】➀ 「『尊瞿曇!苦樂是自作耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, timbarukā’ti vadesi.
沙門答云:『玷牟留,並不然!』

‘Kiṃ pana, bho gotama, paraṃkataṃ sukhadukkhan’ti
➁ 『尊瞿曇!苦樂是他作耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, timbarukā’ti vadesi.
沙門答云:『玷牟留!並不然!』

‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhan’ti
➂ 『尊瞿曇!苦樂是自作亦他作耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, timbarukā’ti vadesi.
沙門答云:『玷牟留!並不然!』

‘Kiṃ pana, bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhan’ti
➃ 『尊瞿曇!苦樂是非自作、非他作、無因生耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, timbarukā’ti vadesi.
沙門答云:『玷牟留!並不然!』

‘Kiṃ nu kho, bho gotama, natthi sukhadukkhan’ti
➄ 『尊瞿曇!苦樂是無耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘na kho, timbaruka, natthi sukhadukkhaṃ; atthi kho, timbaruka, sukhadukkhan’ti vadesi.
沙門答云:『玷牟留!苦樂非無,玷牟留!苦樂是有!』

‘Tena hi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti, na passatī’ti
➅ 『然則,尊者瞿曇乃不知苦樂、不見苦樂耶?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhaṃ na jānāmi, na passāmi.
沙門答云:『玷牟留!我非不知苦樂、非不見苦樂。

Jānāmi khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhaṃ; passāmi khvāhaṃ, timbaruka, sukhadukkhan’ti vadesi.
玷牟留!我知苦樂,玷牟留!我見苦樂!』

Ācikkhatu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ.
尊者瞿曇!請以苦樂開示於我。

Desetu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhan”ti.
尊者瞿曇!請以苦樂教導於我。」

“‘Sā vedanā, so vedayatī’ti kho, timbaruka, ādito sato ‘sayaṃkataṃ sukhadukkhan’ti evampāhaṃ na vadāmi.
【三】(世尊曰:)「玷牟留!如受者(感覺者)與所受(被體驗)是同一,汝先前──以為『苦樂是自作』者,我不如此說法。

‘Aññā vedanā, añño vedayatī’ti kho, timbaruka, vedanābhitunnassa sato ‘paraṃkataṃ sukhadukkhan’ti evampāhaṃ na vadāmi.
玷牟留!如受者與所受是相異,在遭受打擊後──以為『苦樂是他作』者,我不如此說法。

Ete te, timbaruka, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti –
玷牟留!如來不掉入此等(陷阱)之兩端,而依中道說法──

‘avijjāpaccayā saṅkhārā;
❶ 緣無明有行;

saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe…
❷ 緣行有識;
❸ 緣識有名色;
❹ 緣名色有六入;
❺ 緣六入有觸;
❻ 緣觸有受;
❼ 緣受有愛;
❽ 緣愛有取;
❾ 緣取有有;
❿ 緣有有生;
⓫ 緣生有老死、愁、悲、苦、憂、惱之生也。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
如是,此為全苦蘊之集。

Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho;
⑴ 依無明之無餘、離貪、滅盡,乃行滅;

saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe…
⑵ 行滅乃識滅;
⑶ 識滅乃名色滅;
⑷ 名色滅乃六入滅;
⑸ 六入滅乃觸滅;
⑹ 觸滅乃受滅;
⑺ 受滅乃愛滅;
⑻ 愛滅乃取滅;
⑼ 取滅乃有滅;
⑽ 有滅乃生滅;
⑾ 生滅乃老死、愁、悲、苦、憂、惱滅。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.
如是,乃全苦蘊之滅。」

Evaṃ vutte, timbaruko paribbājako bhagavantaṃ etadavoca –
【四】如是說時,遊方者玷牟留白世尊言:

“abhikkantaṃ, bho gotama…pe…
「大德!奇哉!大德!奇哉!大德!猶如能使跌倒者恢復站起,或如使隱密者被發現,或如告知迷途者以正道,或如黑暗中持來燈火,令有眼之士可以見物;正是如此!世尊以種種方式,為說法要。

esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
大德!我歸依世尊!歸依法與比丘僧團──僧伽。

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.
尊者瞿曇!請攝受我,今日以後,終身歸依為優婆塞。」

Aṭṭhamaṃ.
玷牟留經 ~食品‧第八經終

~《因緣相應‧食品‧Timbarukasutta 玷牟留經》(SN 12.18)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.2 Āhāravagga 食品 (SN 12.11-20)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.2.7 Acelakassapasutta 阿支羅經 (SN 12.17)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

7. Acelakassapasuttaṃ
阿支羅經

17. Evaṃ me sutaṃ –
如是我聞。

ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
爾時世尊住王舍城竹林栗鼠養餌所。

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.
一時,世尊清晨,著衣持缽,入王舍城行乞。

Addasā kho acelo kassapo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ.
阿支羅迦葉,見世尊從遠處來,

Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami;
見已而走近世尊,

upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.
近而與世尊俱相致問及交談、

Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
可記憶之語,而立於一面。

Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca –
立於一面之阿支羅迦葉,白世尊言:

“puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva [kiñcideva (ka.)] desaṃ, sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.
「我等向尊者瞿曇以問瑣事,若蒙尊者瞿曇允諾,請答所問。」

“Akālo kho tāva, kassapa, pañhassa; antaragharaṃ paviṭṭhamhā”ti.
「迦葉!今乃非問之時,我等即將行入聚落。」

Dutiyampi kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca
阿支羅迦葉,再白世尊言:

“puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ, sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti.
「我等向尊者瞿曇以問瑣事,若尊者瞿曇允諾、請答所問。」

“Akālo kho tāva, kassapa, pañhassa; antaragharaṃ paviṭṭhamhā”ti.
「迦葉,今乃非問之時,我等將行入聚落。」

Tatiyampi kho acelo kassapo…pe… antaragharaṃ paviṭṭhamhāti.
阿支羅迦葉三度如是曰……非問之時,我等將行入聚落。

Evaṃ vutte, acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca –
如是說時,阿支羅迦葉向世尊如是言:

“na kho pana mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ bahudeva pucchitukāmā”ti.
「非多,我等唯欲向尊者瞿曇稍問而已。」

“Puccha, kassapa, yadākaṅkhasī”ti.
【一】「迦葉!汝欲問者、即問之。」

“Kiṃ nu kho, bho gotama, ‘sayaṃkataṃ dukkhan’ti?
➊ 「尊瞿曇!苦是自作耶?如何?」

‘Mā hevaṃ, kassapā’ti bhagavā avoca.
世尊曰:「迦葉!並不然!」

‘Kiṃ pana, bho gotama, paraṃkataṃ dukkhan’ti?
➋ 「尊瞿曇!苦是他作耶?如何?」

‘Mā hevaṃ, kassapā’ti bhagavā avoca.
世尊曰:「迦葉!並不然!」

‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhan’ti?
➌ 「尊瞿曇!苦是自作亦他作耶?如何?」

‘Mā hevaṃ, kassapā’ti bhagavā avoca.
世尊曰:「迦葉!並不然!」

‘Kiṃ pana bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhan’ti?
➍ 「尊瞿曇!苦是非自作、非他作、無因生耶?如何?」

‘Mā hevaṃ, kassapā’ti bhagavā avoca.
世尊曰:「迦葉!並不然!」

‘Kiṃ nu kho, bho gotama, natthi dukkhan’ti?
➎ 「尊瞿曇!苦是無耶?如何?」

‘Na kho, kassapa, natthi dukkhaṃ. Atthi kho, kassapa, dukkhan’ti.
世尊曰:「迦葉!苦非無,迦葉!苦是有!」

‘Tena hi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti, na passatī’ti.
➏ 「然則,尊者瞿曇乃不知苦、不見苦耶?」

‘Na khvāhaṃ, kassapa, dukkhaṃ na jānāmi, na passāmi.
「迦葉!我非不知苦、非不見苦。

Jānāmi khvāhaṃ, kassapa, dukkhaṃ; passāmi khvāhaṃ, kassapa, dukkhan’”ti.
迦葉!我知苦,迦葉!我見苦!」

“Ki nu kho, bho gotama, ‘sayaṃkataṃ dukkhan’ti
【二】➀ 「『尊瞿曇!苦是自作耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, kassapā’ti vadesi.
沙門答云:『迦葉,並不然!』

‘Kiṃ pana, bho gotama, paraṃkataṃ dukkhan’ti
➁ 『尊瞿曇!苦是他作耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, kassapā’ti vadesi.
沙門答云:『迦葉!並不然!』

‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhan’ti
➂ 『尊瞿曇!苦是自作亦他作耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, kassapā’ti vadesi.
沙門答云:『迦葉!並不然!』

‘Kiṃ pana, bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhan’ti
➃ 『尊瞿曇!苦是非自作、非他作、無因生耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, kassapā’ti vadesi.
沙門答云:『迦葉!並不然!』

‘Kiṃ nu kho, bho gotama, natthi dukkhan’ti
➄ 『尊瞿曇!苦是無耶?如何?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘na kho, kassapa, natthi dukkhaṃ, atthi kho, kassapa, dukkhan’ti vadesi.
沙門答云:『迦葉!苦非無,迦葉!苦是有!』

‘Tena hi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti na passatī’ti
➅ 『然則,尊者瞿曇乃不知苦、不見苦耶?』之問,

iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, kassapa, dukkhaṃ na jānāmi na passāmi.
沙門答云:『迦葉!我非不知苦、非不見苦。

Jānāmi khvāhaṃ, kassapa, dukkhaṃ; passāmi khvāhaṃ, kassapa, dukkhan’ti vadesi.
迦葉!我知苦,迦葉!我見苦!』

Ācikkhatu ca [ayaṃ cakāro sī. potthake natthi] me, bhante, bhagavā dukkhaṃ.
大德!世尊請以苦開示於我。

Desetu ca [ayaṃ cakāro sī. potthake natthi] me, bhante, bhagavā dukkhan”ti.
大德!世尊請以苦教導於我。」

“‘So karoti so paṭisaṃvedayatī’ti [paṭisaṃvediyatīti (sī. pī. ka.)] kho, kassapa, ādito sato ‘sayaṃkataṃ dukkhan’ti iti vadaṃ sassataṃ etaṃ pareti.
【三】「迦葉!如作者(造作者)與所作(被對方所體驗)是同一,汝先前──以為『苦是自作』者,如是之所說者,是墮於常見者(之極端)。

‘Añño karoti añño paṭisaṃvedayatī’ti kho, kassapa, vedanābhitunnassa sato ‘paraṃkataṃ dukkhan’ti iti vadaṃ ucchedaṃ etaṃ pareti.
迦葉!如作者與所作是相異,在遭受打擊後──以為『苦是他作』者,如是之所說者,是墮於斷見者(之極端)。

Ete te, kassapa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti –
迦葉!如來不掉入此等(陷阱)之兩端,而依中道說法──

‘avijjāpaccayā saṅkhārā;
❶ 緣無明有行;

saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe…
❷ 緣行有識;
❸ 緣識有名色;
❹ 緣名色有六入;
❺ 緣六入有觸;
❻ 緣觸有受;
❼ 緣受有愛;
❽ 緣愛有取;
❾ 緣取有有;
❿ 緣有有生;
⓫ 緣生有老死、愁、悲、苦、憂、惱之生也。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
如是,此為全苦蘊之集。

Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho;
⑴ 依無明之無餘、離貪、滅盡,乃行滅;

saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe…
⑵ 行滅乃識滅;
⑶ 識滅乃名色滅;
⑷ 名色滅乃六入滅;
⑸ 六入滅乃觸滅;
⑹ 觸滅乃受滅;
⑺ 受滅乃愛滅;
⑻ 愛滅乃取滅;
⑼ 取滅乃有滅;
⑽ 有滅乃生滅;
⑾ 生滅乃老死、愁、悲、苦、憂、惱滅。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.
如是,乃全苦蘊之滅。」

Evaṃ vutte, acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca –
【四】如是說時,阿支羅迦葉白世尊言:

“abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya…pe…
「大德!奇哉!大德!奇哉!大德!猶如能使跌倒者恢復站起,或如使隱密者被發現,或如告知迷途者以正道,或如黑暗中持來燈火,

cakkhumanto rūpāni dakkhantīti;
令有眼之士可以見物;

evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
正是如此!世尊以種種方式,為說法要。

Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
大德!我歸依世尊!歸依法與比丘僧團──僧伽。

Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti.
大德!唯願我於世尊之處出家,得具足戒。」

“Yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ,
「迦葉!曾為異學者,若希望於此法與律出家,

ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati.
欲受具足戒者,彼須四月別住。

Catunnaṃ māsānaṃ accayena [accayena parivuṭṭhaparivāsaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] (parivutthaparivāsaṃ) āraddhacittā bhikkhū [bhikkhū ākaṅkhamānā (syā. kaṃ. pī. ka.)] pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya.
必須經四月之別住試練後,欲作比丘,方可出家,使受具足戒成為比丘。

Api ca mayā puggalavemattatā viditā”ti.
雖然,我亦知人有種種差別。」

“Sace, bhante, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ,
「大德!若曾為異學者,若希望於此法與律出家,

ākaṅkhati upasampadaṃ, cattāro māse parivasati.
欲受具足戒者,須四月別住。

Catunnaṃ māsānaṃ accayena [accayena parivuṭṭhaparivāsaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] (parivutthaparivāsaṃ) āraddhacittā bhikkhū [bhikkhū ākaṅkhamānā (syā. kaṃ. pī. ka.)] pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya.
必須經四月之別住試練後,彼決心作比丘,方可出家,使受具足戒成為比丘。

Ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṃ vassānaṃ accayena [accayena parivuṭṭhaparivāsaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] (parivutthaparivāsaṃ) āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti.
則我願別住四年,經四年別住之試練後,我決心作比丘,方可出家,使受具足戒成為比丘。」

Alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ.
如是,阿支羅迦葉於世尊之處得出家,受具足戒。

Acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva –
尊者迦葉,受具足戒不久、獨居遠離、不放逸、熱心精勤、住於專注,不久──

yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ –
良家之子,於無上目標,作正確決定,出家為無家者,

brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
於(當下身心)現法自知,入住實證,圓滿究竟梵行。

“Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi.
盡知:『生已漏盡,梵行已成,應作已作,更不來此世輪廻而再生。』

Aññataro ca panāyasmā kassapo arahataṃ ahosīti.
如是,尊者迦葉,成為阿羅漢之一。

Sattamaṃ.
阿支羅經 ~食品‧第七經終

~《因緣相應‧食品‧Acelakassapasutta 阿支羅經》(SN 12.17)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.2 Āhāravagga 食品 (SN 12.11-20)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.2.5 Kaccānagottasutta 迦旃延經 (SN 12.15)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

5. Kaccānagottasuttaṃ
迦旃延經

15. Sāvatthiyaṃ viharati.
[爾時,世尊]住舍衛城。

Atha kho āyasmā kaccānagotto yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,尊者迦旃延來詣世尊處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
詣已,禮拜世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kaccānagotto bhagavantaṃ etadavoca –
坐於一面之尊者迦旃延,白世尊曰:

“‘sammādiṭṭhi sammādiṭṭhī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sammādiṭṭhi hotī”ti?
「大德!所謂正見、正見,大德!正見者何耶?」

“Dvayanissito khvāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena – atthitañceva natthitañca.
「迦旃延!此世間確實多數(人)依止於──有與無(陷阱)之兩端。

Lokasamudayaṃ kho, kaccāna, yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā sā na hoti.
迦旃延!依如實正慧觀看世間之集(聖諦)者,則此世間為非無者。

Lokanirodhaṃ kho, kaccāna, yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke atthitā sā na hoti.
迦旃延!依如實正慧觀看世間之滅(聖諦)者,則此世間為非有者。

Upayupādānābhinivesavinibandho [upāyupādānābhinivesavinibandho (sī. syā. kaṃ. pī.)] khvāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena.
迦旃延!此世間確實多數(人)執著於手段、繋縛於貪愛。

Tañcāyaṃ upayupādānaṃ cetaso adhiṭṭhānaṃ abhinivesānusayaṃ na upeti na upādiyati nādhiṭṭhāti – ‘attā me’ti.
然而,若不親近、依止於此──手段所執著、心意所偏見、隨眠所貪愛;則不執取、不偏見於『我與我所』。

‘Dukkhameva uppajjamānaṃ uppajjati, dukkhaṃ nirujjhamānaṃ nirujjhatī’ti
(偏見於『我與我所』)若是生起,則苦惱生起;(偏見於『我與我所』)若是滅去,則苦惱滅去。

na kaṅkhati na vicikicchati aparapaccayā ñāṇamevassa ettha hoti.
若不疑惑、不心煩意亂、不緣其他(偏見),這裡才是(直接之真正)智慧生起。

Ettāvatā kho, kaccāna, sammādiṭṭhi hoti.
確實,迦旃延!唯有如此,才有正見!

“‘Sabbaṃ atthī’ti kho, kaccāna, ayameko anto.
迦旃延!說『一切為有』,這是一個極端;

‘Sabbaṃ natthī’ti ayaṃ dutiyo anto.
說『一切為無』,這是第二個極端。

Ete te, kaccāna, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti –
迦旃延!如來不掉入此等(陷阱)之兩端,而依中道說法──

‘avijjāpaccayā saṅkhārā;
❶ 緣無明有行;

saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe…
❷ 緣行有識;
❸ 緣識有名色;
❹ 緣名色有六入;
❺ 緣六入有觸;
❻ 緣觸有受;
❼ 緣受有愛;
❽ 緣愛有取;
❾ 緣取有有;
❿ 緣有有生;
⓫ 緣生有老死、愁、悲、苦、憂、惱之生也。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
如是,此為全苦蘊之集。

Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho;
⑴ 依無明之無餘、離貪、滅盡,乃行滅;

saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe…
⑵ 行滅乃識滅;
⑶ 識滅乃名色滅;
⑷ 名色滅乃六入滅;
⑸ 六入滅乃觸滅;
⑹ 觸滅乃受滅;
⑺ 受滅乃愛滅;
⑻ 愛滅乃取滅;
⑼ 取滅乃有滅;
⑽ 有滅乃生滅;
⑾ 生滅乃老死、愁、悲、苦、憂、惱滅。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti.
如是,乃全苦蘊之滅。」

Pañcamaṃ.
迦旃延經 ~食品‧第五經終

~《因緣相應‧食品‧Kaccānagottasutta 迦旃延經》(SN 12.15)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.3 Dasabalavagga 十力品 (SN 12.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.2 Dutiyadasabalasutta 十力之二經 (SN 12.22)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

2. Dutiyadasabalasuttaṃ
十力之二經

22. Sāvatthiyaṃ viharati…pe…
[爾時,世尊]住舍衛城。

“dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti,
世尊宣說:「諸比丘!如來具足十力、具足四無所畏、宣稱是最勝地位,

parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetti –
於眾中作獅子吼、轉(無上)梵輪,所謂:

‘iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo,
① 色如是,色之集如是,色之滅如是;

iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo,
② 受如是,受之集如是,受之滅如是;

iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo,
③ 想如是,想之集如是,想之滅如是;

iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo,
④ 行如是,行之集如是,行之滅如是;

iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo.
⑤ 識如是,識之集如是,識之滅如是。

Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati;
⑥ 此有時即彼有,此生時即彼生;

imasmiṃ asati idaṃ na hoti imassa nirodhā idaṃ nirujjhati.
⑦ 此無時即彼無,此滅時即彼滅。

Yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā;
即:❶ 緣無明有行;

saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe…
❷ 緣行有識;
❸ 緣識有名色;
❹ 緣名色有六入;
❺ 緣六入有觸;
❻ 緣觸有受;
❼ 緣受有愛;
❽ 緣愛有取;
❾ 緣取有有;
❿ 緣有有生;
⓫ 緣生有老死、愁、悲、苦、憂、惱之生也。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
如是,此為全苦蘊之集。

Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho;
⑴ 依無明之無餘、離貪、滅盡,乃行滅;

saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe…
⑵ 行滅乃識滅;
⑶ 識滅乃名色滅;
⑷ 名色滅乃六入滅;
⑸ 六入滅乃觸滅;
⑹ 觸滅乃受滅;
⑺ 受滅乃愛滅;
⑻ 愛滅乃取滅;
⑼ 取滅乃有滅;
⑽ 有滅乃生滅;
⑾ 生滅乃老死、愁、悲、苦、憂、惱滅。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’”.
如是,乃全苦蘊之滅。

“Evaṃ svākkhāto, bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko.
諸比丘!我已善說,如是法要,使人明瞭、眼明、得見、切斷結縛。

Evaṃ svākkhāte kho, bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike alameva saddhāpabbajitena kulaputtena vīriyaṃ ārabhituṃ –
諸比丘!依我善說,如是法要,使人明瞭、眼明、得見、切斷結縛;足可令良家之子,依信心而出家,開始精進修行──

‘kāmaṃ taco ca nhāru [nahāru (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca aṭṭhi ca avasissatu,
『寧願色身,唯留皮膚與筋骨,

sarīre upasussatu [avasussatu ma. ni. 2.184] maṃsalohitaṃ.
即使身體枯竭、血肉乾燥,

Yaṃ taṃ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṃ,
仍依丈夫之剛毅、丈夫之精進、丈夫之勇猛而得度。

na taṃ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī’”ti.
所應得者尚未得時,當無精進之止息。』

“Dukkhaṃ, bhikkhave, kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṃ parihāpeti.
諸比丘!所以者何?懈怠者住於苦惱,被惡不善法所混淆,更令(得度之)廣大利益帶來毀滅。

Āraddhavīriyo ca kho, bhikkhave, sukhaṃ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi, mahantañca sadatthaṃ paripūreti.
諸比丘!然而,發勤精進者住於安樂,遠離於惡不善法,更令(得度之)廣大利益能夠圓滿。

Na, bhikkhave, hīnena aggassa patti hoti.
諸比丘!無有依於低劣,而能達於最上者;

Aggena ca kho, bhikkhave, aggassa patti hoti.
諸比丘!實有依於最上,而能達於最上者。

Maṇḍapeyyamidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ, satthā sammukhībhūto.
諸比丘!大師在現前,實有此梵行之(最上)醍醐味者。

Tasmātiha, bhikkhave, vīriyaṃ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya.
於此,諸比丘!為使未得度者能夠得度、未達到者能夠達到、未親證者能夠親證,實在應當發勤精進,若能如此──

‘Evaṃ no ayaṃ amhākaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā.
『我等之出家不為徒勞白費,是有果報、有結果者!

Yesañca [yesaṃ (sī. syā. kaṃ.), yesaṃ hi (pī. ka.)] mayaṃ paribhuñjāma cīvara-piṇḍapātasenāsana-gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ
依此,我等受用衣服、飲食、臥具、病藥資具。

tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā’ti –
此等(雖為卑下之物),然而供養於我等者,都將成為大果報、大功徳。』

evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
諸比丘!汝等應當如此學習。

Attatthaṃ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṃ;
諸比丘!若實正觀自利,適足以圓滿實行不放逸;

paratthaṃ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṃ;
諸比丘!若實正觀他利,適足以圓滿實行不放逸;

ubhayatthaṃ vā hi, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetun”ti.
諸比丘!若實正觀兩利,適足以圓滿實行不放逸。」

Dutiyaṃ.
十力之二經 ~十力品‧第二經終

~《因緣相應‧十力品‧Dutiyadasabalasutta 十力之二經》(SN 12.22)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.3.2 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.3 Dasabalavagga 十力品 (SN 12.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.1 Dasabalasutta 十力經 (SN 12.21)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

3. Dasabalavaggo
十力品

1. Dasabalasuttaṃ
十力經

21. Sāvatthiyaṃ viharati…pe…
[爾時,世尊]住舍衛城。

“dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato catūhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti,
世尊宣說:「諸比丘!如來具足十力、具足四無所畏、宣稱是最勝地位,

parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti –
於眾中作獅子吼、轉(無上)梵輪,所謂:

iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo,
① 色如是,色之集如是,色之滅如是;

iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo,
② 受如是,受之集如是,受之滅如是;

iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo,
③ 想如是,想之集如是,想之滅如是;

iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo,
④ 行如是,行之集如是,行之滅如是;

iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo.
⑤ 識如是,識之集如是,識之滅如是。

Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati.
⑥ 此有時即彼有,此生時即彼生;

Imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati.
⑦ 此無時即彼無,此滅時即彼滅。

Yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā;
即:❶ 緣無明有行;

saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe…
❷ 緣行有識;
❸ 緣識有名色;
❹ 緣名色有六入;
❺ 緣六入有觸;
❻ 緣觸有受;
❼ 緣受有愛;
❽ 緣愛有取;
❾ 緣取有有;
❿ 緣有有生;
⓫ 緣生有老死、愁、悲、苦、憂、惱之生也。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
如是,此為全苦蘊之集。

Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho;
⑴ 依無明之無餘、離貪、滅盡,乃行滅;

saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho…pe…
⑵ 行滅乃識滅;
⑶ 識滅乃名色滅;
⑷ 名色滅乃六入滅;
⑸ 六入滅乃觸滅;
⑹ 觸滅乃受滅;
⑺ 受滅乃愛滅;
⑻ 愛滅乃取滅;
⑼ 取滅乃有滅;
⑽ 有滅乃生滅;
⑾ 生滅乃老死、愁、悲、苦、憂、惱滅。

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti.
如是,乃全苦蘊之滅。」

Paṭhamaṃ.
十力經 ~十力品‧第一經終

~《因緣相應‧十力品‧Dasabalasutta 十力經》(SN 12.21)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.3 Dasabalavagga 十力品 (SN 12.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.4 Aññatitthiyasutta 異學者經 (SN 12.24)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

4. Aññatitthiyasuttaṃ
異學者經

24. Rājagahe viharati veḷuvane.
[爾時,世尊]住王舍城竹林。

Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.
爾時,尊者舍利弗清晨著衣、持缽,入王舍城乞食。

Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi –
時,尊者舍利弗生此思念:

“atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti.
「至王舍城乞食,為時尚早,我寧往詣異學遊方者之園。」

Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi.
爾時,尊者舍利弗則行近異學遊方者之園。

Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
近彼等異學遊方者,與之相互致問,交談可記憶之語後,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ –
向坐於一面之尊者舍利弗,彼等異學遊方者作如是言曰:

“Santāvuso, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti.
「友!舍利弗!業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是自作』。

Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti.
友!舍利弗!又業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是他作』。

Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti.
友!舍利弗!又業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是自作亦他作』。

Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti.
友!舍利弗!又業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是非自作、非他作、無因生』。

Idha, panāvuso sāriputta, samaṇo gotamo kiṃvādī kimakkhāyī?
友!舍利弗!於此,沙門瞿曇是作如何說?如何語耶?

Kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva samaṇassa gotamassa assāma,
若我等答沙門瞿曇之所說,應如何說示耶?

na ca samaṇaṃ gotamaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma,
我不會因無實而毀謗沙門瞿曇?

dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma,
又,我等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto [vādānuvādo (ka.) dī. ni. 1.381] gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā”ti?
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處耶?」

“Paṭiccasamuppannaṃ kho, āvuso, dukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā.
【一】「友!世尊說:『苦是緣生。』

Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca.
『緣何而生耶?緣觸而有苦。』

Iti vadaṃ vuttavādī ceva bhagavato assa,
像這樣,依世尊所說示之論點,

na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyya,
則不會因無實而毀謗世尊!

dhammassa cānudhammaṃ byākareyya,
又,汝等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處也!

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
【二】然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是自作』,亦云:『緣觸有苦』。

Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是他作』,亦云:『緣觸有苦』。

Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是自作亦他作』,亦云:『緣觸有苦』。

Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是非自作、非他作、無因生』,亦云:『緣觸有苦』。(這是──不合道理!)

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
【三】然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是自作』,亦云:『若不緣觸,則無感受』。

Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是他作』,亦云:『若不緣觸,則無感受』。

Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是自作亦他作』,亦云:『若不緣觸,則無感受』。

Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī”ti.
彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是非自作、非他作、無因生』,亦云:『若不緣觸,則無感受』。這是──不合道理!」

Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ.
時,尊者阿難,聞尊者舍利弗與彼等異學遊方者之此會談。

Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,尊者阿難來詣世尊處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
詣已,禮敬世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
坐於一方之阿難,將尊者舍利弗與彼等異學遊方者之會談,悉奉白世尊。

“Sādhu sādhu, ānanda, yathā taṃ sāriputto sammā byākaramāno byākareyya.
〖一〗[世尊曰:]「善哉,善哉!阿難!說示如舍利弗者,是正說示。

Paṭiccasamuppannaṃ kho, ānanda, dukkhaṃ vuttaṃ mayā.
阿難!此即:『苦是緣生。』是我所說。

Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca.
『緣何而生耶?緣觸而有苦。』

Iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa,
像這樣,依我所說示之論點,

na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya,
則不會因無實而毀謗我!

dhammassa cānudhammaṃ byākareyya,
又,汝等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處也!

“Tatrānanda, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
〖二〗然則,阿難!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是自作』,亦云:『緣觸有苦』……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
『苦是他作』……『苦是自作亦他作』……

yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
然則,阿難!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是非自作、非他作、無因生』,亦云:『緣觸有苦』。(這是──不合道理!)

“Tatrānanda, yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
〖三〗然則,阿難!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是自作』,亦云:『若不緣觸,則無感受』……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
『苦是他作』……『苦是自作亦他作』……

yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
然則,阿難!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦是非自作、非他作、無因生』,亦云:『若不緣觸,則無感受』。這是──不合道理!

“Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ idheva rājagahe viharāmi veḷuvane kalandakanivāpe.
〖四〗阿難!爾時,我住王舍城竹林栗鼠養餌所。

Atha khvāhaṃ, ānanda, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ.
阿難!爾時,我清晨著衣、持缽,入王舍城乞食。

Tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi – ‘atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyan’”ti.
阿難!當時我生是思念:『行至王舍城乞食,為時尚早,我何不先詣異學遊方者之園。』

“Atha khvāhaṃ, ānanda, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ;
阿難!爾時,我來異學遊方者之園。

upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ.
至已,與彼等異學遊方者俱相致問、

Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ.
交談問候,可記憶之語後,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ, ānanda, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ –
阿難!彼等異學遊方者,對坐於一面之我作如是言曰:

‘Santāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti.
『友!瞿曇!業論者之沙門、婆羅門施設:「苦是自作」。

Santi panāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti.
友!瞿曇!又業論者之沙門、婆羅門施設:「苦是他作」。

Santāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti.
友!瞿曇!又業論者之沙門、婆羅門施設:「苦是自作亦他作」。

Santi panāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti.
友!瞿曇!又業論者之沙門、婆羅門施設:「苦是非自作、非他作、無因生」。

Idha no āyasmā gotamo kiṃvādī kimakkhāyī?
友!於此,尊者瞿曇是作如何說?如何語耶?

Kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva āyasmato gotamassa assāma,
若我等答尊者瞿曇之所說,應如何說示耶?

na ca āyasmantaṃ gotamaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma,
我不會因無實而毀謗尊者瞿曇?

dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma,
又,我等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā’”ti?
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處耶?』

“Evaṃ vuttāhaṃ, ānanda, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṃ –
阿難!如是說已,我對彼等異學遊方者作如是言:

‘paṭiccasamuppannaṃ kho, āvuso, dukkhaṃ vuttaṃ mayā.
⑴ 『友!我說:「苦是緣生。」

Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca.
「緣何而生耶?緣觸而有苦。」

Iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa,
像這樣,依我所說示之論點,

na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya,
則不會因無實而毀謗我!

dhammassa cānudhammaṃ byākareyya,
又,汝等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā’”ti.
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處也!

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
⑵ 然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:「苦是自作」,亦云:「緣觸有苦」……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
「苦是他作」……「苦是自作亦他作」……

yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:「苦是非自作、非他作、無因生」,亦云:「緣觸有苦」。(這是──不合道理!)

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
⑶ 然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:「苦是自作」,亦云:「若不緣觸,則無感受」……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
「苦是他作」……「苦是自作亦他作」……

yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī”ti.
然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:「苦是非自作、非他作、無因生」,亦云:「若不緣觸,則無感受」。這是──不合道理!』

“Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante! Yatra hi nāma ekena padena sabbo attho vutto bhavissati.
⑷ [異學遊方者言:]『大德!是稀有!大德!是未曾有!實於一句之中不能道盡一切之義。

Siyā nu kho, bhante, esevattho vitthārena vuccamāno gambhīro ceva assa gambhīrāvabhāso cā”ti?
大德!若對此義予詳說,將更見甚深、深遠哉?』

“Tena hānanda, taññevettha paṭibhātū”ti.
然者,阿難!於此,汝為顯示之!」

“Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ – ‘jarāmaraṇaṃ, āvuso ānanda, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavan’ti?
① 「大德!若向我如是問:『友,阿難!老死之因是如何?集是如何?生是如何?起是如何?』

Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ – ‘jarāmaraṇaṃ kho, āvuso, jātinidānaṃ jātisamudayaṃ jātijātikaṃ jātipabhavan’ti.
大德!我對如是問,則作如是說示:『友!老死乃以生為因、以生為集、以生為生、以生為起也。』

Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ.
大德!我對如是問,則作如是說示。

“Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ – ‘jāti panāvuso ānanda, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti?
② 大德!若向我如是問:『友!阿難!生之因是如何?集是如何?生是如何?起是如何?』

Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ – ‘jāti kho, āvuso, bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā’ti.
大德!我對如是問,則作如是說示:『友!生乃以有為因、以有為集、以有為生、以有為起也。』

Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ.
大德!我對如是問,則作如是說示。

“Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ – ‘bhavo panāvuso ānanda, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo’ti?
③ 大德!若向我如是問:『友!阿難!有之因是如何?集是如何?生是如何?起是如何?』

Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ – ‘bhavo kho, āvuso, upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavo’ti.
大德!我對如是問,則作如是說示:『友!有乃以取為因、以取為集、以取為生、以取為起。』

Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ.
大德!我對如是問,則作如是說示。

“Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ – upādānaṃ panāvuso…pe… taṇhā panāvuso…pe… vedanā panāvuso…pe…
大德!若向我如是問:『④ 友!取之因是如何?……⑤ 友!愛之因是如何?……⑥ 友!受之因是如何?……』

sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ – ‘phasso panāvuso ānanda, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo’ti?
⑦ 大德!若向我如是問:『友!阿難!觸之因是如何?集是如何?生是如何?起是如何?』

Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ – ‘phasso kho, āvuso, saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanappabhavo’ti.
大德!我對如是問,則作如是說示:『友!觸以六入為因、以六入為集、以六入為生、以六入為起。

‘Channaṃtveva, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā phassanirodho;
❼ 友!由六觸入處之無餘、離貪、滅盡,乃觸滅;

phassanirodhā vedanānirodho;
❻ 觸滅乃受滅;

vedanānirodhā taṇhānirodho;
❺ 受滅乃愛滅;

taṇhānirodhā upādānanirodho;
❹ 愛滅乃取滅;

upādānanirodhā bhavanirodho;
❸ 取滅乃有滅;

bhavanirodhā jātinirodho;
❷ 有滅乃生滅;

jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.
❶ 生滅乃老死、愁、悲、苦、憂、惱滅。

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti.
如是,乃全苦蘊之滅。』

Evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti.
大德!我對如是問,則作如是說示。」

Catutthaṃ.
異學者經 ~十力品‧第四經終

~《因緣相應‧十力品‧Aññatitthiyasutta 異學者經》(SN 12.24)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.3 Dasabalavagga 十力品 (SN 12.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.5 Bhūmijasutta 浮彌經 (SN 12.25)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

5. Bhūmijasuttaṃ
浮彌經

25. Sāvatthiyaṃ viharati.
[爾時,世尊]住舍衛城。

Atha kho āyasmā bhūmijo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami;
爾時,尊者浮彌於日暮自宴坐起,來詣尊者舍利弗之處。

upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi.
詣已,與尊者舍利弗俱相致問,

Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
交談問候及可記憶之語後,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhūmijo āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –
坐於一面之尊者浮彌,向尊者舍利弗作如是言:

“Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti.
「友!舍利弗!業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是自作』。

Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti.
友!舍利弗!又業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是他作』。

Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ paññapenti.
友!舍利弗!又業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是自作亦他作』。

Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti.
友!舍利弗!又業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是非自作、非他作、無因生』。

Idha no, āvuso sāriputta, bhagavā kiṃvādī kimakkhāyī,
友!舍利弗!於此,世尊是作如何說?如何語耶?

kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva bhagavato assāma,
若我等答世尊之所說,應如何說示耶?

na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma,
我不會因無實而毀謗世尊?

dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma,
又,我等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā”ti?
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處耶?」

“Paṭiccasamuppannaṃ kho, āvuso, sukhadukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā.
【一】「友!世尊說:『苦樂是緣生。』

Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca.
『緣何而生耶?緣觸而有苦樂。』

Iti vadaṃ vuttavādī ceva bhagavato assa,
像這樣,依世尊所說示之論點,

na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyya,
則不會因無實而毀謗世尊!

dhammassa cānudhammaṃ byākareyya,
又,汝等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處也!

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, tadapi phassapaccayā.
【二】然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是自作』,亦云:『緣觸有苦樂』……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
『苦樂是他作』……『苦樂是自作亦他作』……

yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, tadapi phassapaccayā.
然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是非自作、非他作、無因生』,亦云:『緣觸有苦樂』。(這是──不合道理!)

“Tatrāvuso, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
【三】然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是自作』,亦云:『若不緣觸,則無感受』……

Yepi te…pe. … yepi te…pe…
『苦樂是他作』……『苦樂是自作亦他作』……

yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī”ti.
然則,友!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是非自作、非他作、無因生』,亦云:『若不緣觸,則無感受』。這是──不合道理!」

Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sāriputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ.
時,尊者阿難,聞尊者舍利弗與尊者浮彌之此會談。

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,尊者阿難來詣世尊處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
詣已,禮敬世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato sāriputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
坐於一方之阿難,將尊者舍利弗與尊者浮彌之會談,悉奉白世尊。

“Sādhu sādhu, ānanda, yathā taṃ sāriputto sammā byākaramāno byākareyya.
〖一〗[世尊曰:]「善哉,善哉!阿難!說示如舍利弗者,是正說示。

Paṭiccasamuppannaṃ kho, ānanda, sukhadukkhaṃ vuttaṃ mayā.
阿難!此即:『苦樂是緣生。』是我所說。

Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca.
『緣何而生耶?緣觸而有苦樂。』

Iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa,
像這樣,依我所說示之論點,

na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya,
則不會因無實而毀謗我!

dhammassa cānudhammaṃ byākareyya,
又,汝等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處也!

“Tatrānanda, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
〖二〗然則,阿難!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是自作』,亦云:『緣觸有苦樂』……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
『苦樂是他作』……『苦樂是自作亦他作』……

yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
然則,阿難!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是非自作、非他作、無因生』,亦云:『緣觸有苦樂』。(這是──不合道理!)

“Tatrānanda, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
〖三〗然則,阿難!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是自作』,亦云:『若不緣觸,則無感受』……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
『苦樂是他作』……『苦樂是自作亦他作』……

yepi te samaṇabrāhmaṇākammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
然則,阿難!彼等業論者之沙門、婆羅門施設:『苦樂是非自作、非他作、無因生』,亦云:『若不緣觸,則無感受』。這是──不合道理!

“Kāye vā hānanda, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
〖四〗阿難!① 存在於身體,以身體之意圖為因,所以內心生起苦樂。

Vācāya vā hānanda, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
② 阿難!存在於言語,以言語之意圖為因,所以內心生起苦樂。

Mane vā hānanda, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ avijjāpaccayā ca.
③ 阿難!存在於意念,以意念之意圖為因,所以內心生起苦樂。又,緣於無明(無智)──

“Sāmaṃ vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa [yaṃpaccayāya (syā. kaṃ.), yaṃpaccayā yaṃ (ka.)] taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
④ 阿難!(緣無明,)配合『自己』身體之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

Pare vā taṃ [pare vāssa taṃ (sī. pī.), pare vāyataṃ (syā. kaṃ.)], ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑤ 阿難!(緣無明,)配合『他人』身體之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

Sampajāno vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑥ 阿難!(緣無明,)配合『正知』身體之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

Asampajāno vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑦ 阿難!(緣無明,)配合『不正知』身體之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

“Sāmaṃ vā taṃ, ānanda, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑧ 阿難!(緣無明,)配合『自己』言語之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

Pare vā taṃ, ānanda, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑨ 阿難!(緣無明,)配合『他人』言語之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

Sampajāno vā taṃ, ānanda…pe…
⑩ 阿難!(緣無明,)配合『正知』言語之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

asampajāno vā taṃ, ānanda, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑪ 阿難!(緣無明,)配合『不正知』言語之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

“Sāmaṃ vā taṃ, ānanda, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑫ 阿難!(緣無明,)配合『自己』意念之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

Pare vā taṃ, ānanda, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑬ 阿難!(緣無明,)配合『他人』意念之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

Sampajāno vā taṃ, ānanda…pe…
⑭ 阿難!(緣無明,)配合『正知』意念之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

asampajāno vā taṃ, ānanda, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
⑮ 阿難!(緣無明,)配合『不正知』意念之行為,緣此,所以內心生起苦樂。

“Imesu, ānanda, dhammesu avijjā anupatitā.
〖四〗阿難!於此等諸法,無明則不生──

Avijjāya tveva, ānanda, asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
➊ 阿難!因為對於身體之無明無餘、離貪、滅盡,緣此,所以內心不生起苦樂。

Sā vācā na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
➋ 因為對於言語之無明無餘、離貪、滅盡,緣此,所以內心不生起苦樂。

So mano na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
➌ 因為對於意念之無明無餘、離貪、滅盡,緣此,所以內心不生起苦樂。

Khettaṃ taṃ na hoti…pe…
➍ 因為對於(心識)田地之無明無餘、離貪、滅盡,緣此,所以內心不生起苦樂。

vatthu taṃ na hoti…pe…
➎ 因為對於(認知)對象之無明無餘、離貪、滅盡,緣此,所以內心不生起苦樂。

āyatanaṃ taṃ na hoti…pe…
➏ 因為對於感官(作用)之無明無餘、離貪、滅盡,緣此,所以內心不生起苦樂。

adhikaraṇaṃ taṃ na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhan”ti.
➐ 因為對於造作事物之無明無餘、離貪、滅盡,緣此,所以內心不生起苦樂。」

Pañcamaṃ.
浮彌經 ~十力品‧第五經終

~《因緣相應‧十力品‧Bhūmijasutta 浮彌經》(SN 12.25)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.3 Dasabalavagga 十力品 (SN 12.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.6 Upavāṇasutta 優波摩那經 (SN 12.26)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

6. Upavāṇasuttaṃ
優波摩那經

26. Sāvatthiyaṃ viharati.
[爾時,世尊]住舍衛城。

Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,尊者優波摩那來詣世尊之處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
詣已,敬禮世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṃ etadavoca –
坐於一面之尊者優波摩那,向世尊作是言曰:

“Santi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti.
「大德!有沙門、婆羅門施設:『苦是自作』。

Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti.
大德!又有沙門、婆羅門施設:『苦是他作』。

Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññapenti.
大德!又有沙門、婆羅門施設:『苦是自作亦他作』。

Santi pana, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti.
大德!又有沙門、婆羅門施設:『苦是非自作、非他作、無因生』。

Idha no, bhante, bhagavā kiṃvādī kimakkhāyī kathaṃ byākaramānā ca
大德!於此,世尊是作如何說?如何語耶?

mayaṃ vuttavādino ceva bhagavato assāma,
若我等答世尊之所說,應如何說示耶?

na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma,
我不會因無實而毀謗世尊?

dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma,
又,我等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā”ti?
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處耶?」

“Paṭiccasamuppannaṃ kho, upavāṇa, dukkhaṃ vuttaṃ mayā.
【一】「優波摩那!我說:『苦是緣生。』

Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca.
『緣何而生耶?緣觸而有苦。』

Iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa,
像這樣,依我所說示之論點,

na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya,
則不會因無實而毀謗我!

dhammassa cānudhammaṃ byākareyya,
又,汝等親近法、解說法,

na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.
或者,無論是誰、如法解說者,將不陷於非難、呵責處也!

“Tatra, upavāṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, tadapi phassapaccayā.
【二】然則,優波摩那!彼等沙門、婆羅門施設:『苦是自作』,亦云:『緣觸有苦』……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
『苦是他作』……『苦是自作亦他作』……

yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti tadapi phassapaccayā.
然則,優波摩那!彼等沙門、婆羅門施設:『苦是非自作、非他作、無因生』,亦云:『緣觸有苦』。(這是──不合道理!)

“Tatra, upavāṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata añña phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
【三】然則,優波摩那!彼等沙門、婆羅門施設:『苦是自作』,亦云:『若不緣觸,則無感受』……

Yepi te…pe… yepi te…pe…
『苦是他作』……『苦是自作亦他作』……

yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññapenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī”ti.
然則,優波摩那!彼等沙門、婆羅門施設:『苦是非自作、非他作、無因生』,亦云:『若不緣觸,則無感受』。這是──不合道理!」

Chaṭṭhaṃ.
優波摩那經 ~十力品‧第六經終

~《因緣相應‧十力品‧Upavāṇasutta 優波摩那經》(SN 12.26)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.3 Dasabalavagga 十力品 (SN 12.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.9 Samaṇabrāhmaṇasutta 沙門婆羅門經 (SN 12.29)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

9. Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ
沙門婆羅門經

29. Sāvatthiyaṃ viharati…pe…
[爾時,世尊]住舍衛城。

“tatra kho…pe… ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā
【一】[爾時,世尊曰:]「諸比丘!任何沙門或婆羅門,

jarāmaraṇaṃ na parijānanti,
① 若不遍知老死、

jarāmaraṇasamudayaṃ na parijānanti,
不遍知老死之集、

jarāmaraṇanirodhaṃ na parijānanti,
不遍知老死之滅、

jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti,
不遍知趣老死滅之道跡,

jātiṃ na parijānanti…pe…
② 不遍知是生……

bhavaṃ…
③ 不遍知是有……

upādānaṃ…
④ 不遍知是取……

taṇhaṃ…
⑤ 不遍知是愛……

vedanaṃ…
⑥ 不遍知是受……

phassaṃ…
⑦ 不遍知是觸……

saḷāyatanaṃ…
⑧ 不遍知是六入……

nāmarūpaṃ…
⑨ 不遍知是名色……

viññāṇaṃ…
⑩ 不遍知是識……

saṅkhāre…
⑪ 不遍知行、

saṅkhārasamudayaṃ…
不遍知行之集、

saṅkhāranirodhaṃ…
不遍知行之滅、

saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti.
不遍知趣行滅之道跡,

Na mete, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā.
諸比丘!不遍知此之彼等沙門或婆羅門,於沙門非正沙門、於婆羅門非正婆羅門。

Na ca panete āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti”.
又,彼等尊者對沙門之義,或婆羅門之義,非於現法得自知而入實證住者。

“Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā
【二】諸比丘!任何沙門或婆羅門,

jarāmaraṇaṃ parijānanti,
① 若遍知老死、

jarāmaraṇasamudayaṃ parijānanti,
遍知老死之集、

jarāmaraṇanirodhaṃ parijānanti,
遍知老死之滅、

jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti,
遍知趣老死滅之道跡,

jātiṃ parijānanti…pe…
② 遍知生……

bhavaṃ…
③ 遍知有……

upādānaṃ…
④ 遍知取……

taṇhaṃ…
⑤ 遍知愛……

vedanaṃ…
⑥ 遍知受……

phassaṃ…
⑦ 遍知觸……

saḷāyatanaṃ…
⑧ 遍知六入……

nāmarūpaṃ…
⑨ 遍知名色……

viññāṇaṃ…
⑩ 遍知識……

saṅkhāre parijānanti,
⑪ 遍知行、

saṅkhārasamudayaṃ parijānanti,
遍知行之集、

saṅkhāranirodhaṃ parijānanti,
遍知行之滅、

saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti.
遍知趣行滅之道跡,

Te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā.
諸比丘!遍知此之彼等沙門或婆羅門,於沙門是正沙門,於婆羅門是正婆羅門。

Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti.
彼等尊者對沙門之義,或婆羅門之義,是於現法得自知而入實證住者。」

Navamaṃ.
沙門婆羅門經 ~十力品‧第九經終

~《因緣相應‧十力品‧Samaṇabrāhmaṇasutta 沙門婆羅門經》(SN 12.29)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.3.2 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《4》Catukkanipātapāḷi 四集 (AN 4, 1-783)/4. Catutthapaṇṇāsaka 五十經篇之四 (AN 4.151-200)/4.5 Mahāvagga 大品 (AN 4.191-200)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 4.5.1 Sotānugatasutta 法語入耳經 (AN 4.191)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

(20) 5. Mahāvaggo
大品

1. Sotānugatasuttaṃ
法語入耳經

191. “Sotānugatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ, vacasā paricitānaṃ, manasānupekkhitānaṃ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhā.
「諸比丘!於語入耳令熟習,於意觀察,於見善分析於法者,將被預期『四種勝利』。

Katame cattāro?
四者為何?

Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
【一】諸比丘!世間有比丘學法,即:契經、應頌、解說、諷頌、自說語、如是語、本生譚、未曾有法、教理問答。

Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
該等法入其耳,於語熟習,於意觀察,於見善分析。

So muṭṭhassati [muṭṭhassatī (sī.)] kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati.
彼失念死後生隨一天眾,

Tassa tattha sukhino dhammapadā plavanti [pilapanti (sī. syā. kaṃ. pī.)].
於彼處,彼安樂而想起法句。

Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hoti.
諸比丘!隨念佛語起念難,然斯有情,誠速趣勝進。

Sotānugatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ, vacasā paricitānaṃ, manasānupekkhitānaṃ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ayaṃ paṭhamo ānisaṃso pāṭikaṅkho.
諸比丘!於語入耳令熟習,於意觀察,於見善分析於法者,是將被預期之『第一勝利』。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
【二】復次,諸比丘!世間有比丘學法,即:契經、應頌、解說、諷頌、自說語、如是語、本生譚、未曾有法、教理問答。

Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
該等法入其耳,於語熟習,於意觀察,於見善分析。

So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati.
彼失念死後生隨一天眾,

Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti;
於彼處安樂不想起法句,

api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti.
然有比丘具通,得心自在,於天眾中說法,

Tassa evaṃ hoti – ‘ayaṃ vā so dhammavinayo, yatthāhaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarin’ti.
彼謂:此必是法、律,我前世於此中行梵行。

Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippameva visesagāmī hoti.
諸比丘!隨念佛語起念難,然斯有情,誠速趣勝進。

Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kusalo bherisaddassa.
諸比丘!譬如有善知大鼓聲之人,

So addhānamaggappaṭipanno bherisaddaṃ suṇeyya.
彼於行路之次,具聞鼓聲,

Tassa na heva kho assa kaṅkhā vā vimati vā – ‘bherisaddo nu kho, na nu kho bherisaddo’ti! Atha kho bherisaddotveva niṭṭhaṃ gaccheyya.
彼謂:是鼓聲耶?或非鼓聲耶?非惑亦非猶豫,得以直下決定,是鼓聲。

Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
正是如此,諸比丘!世間有比丘學法,即:契經、應頌、解說、諷頌、自說語、如是語、本生譚、未曾有法、教理問答。

Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
該等法入其耳,於語熟習,於意觀察,於見善分析。

So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati.
彼失念死後生隨一天眾,

Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti;
於彼處安樂不想起法句,

api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti.
然有比丘具通,得心自在,於天眾中說法,

Tassa evaṃ hoti – ‘ayaṃ vā so dhammavinayo, yatthāhaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarin’ti.
彼謂:此必是法、律,我前世於此中行梵行。

Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hoti.
諸比丘!隨念佛語起念難,然斯有情,誠速趣勝進。

Sotānugatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ, vacasā paricitānaṃ, manasānupekkhitānaṃ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ayaṃ dutiyo ānisaṃso pāṭikaṅkho.
諸比丘!於語入耳令熟習,於意觀察,於見善分析於法者,是將被預期之『第二勝利』。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
【三】復次,諸比丘!世間有比丘學法,即:契經、應頌、解說、諷頌、自說語、如是語、本生譚、未曾有法、教理問答。

Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
該等法入其耳,於語熟習,於意觀察,於見善分析。

So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati.
彼失念死後生隨一天眾,

Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti;
於彼處安樂不想起法句,又無比丘具通,得心自在,於天眾中說法;

api ca kho devaputto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti.
然有天子,於天眾中說法,

Tassa evaṃ hoti – ‘ayaṃ vā so dhammavinayo, yatthāhaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarin’ti.
彼謂:此必是法、律,我前世於此中行梵行。

Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hoti.
諸比丘!隨念佛語起念難,然斯有情,誠速趣勝進。

Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kusalo saṅkhasaddassa.
諸比丘!譬如有善知螺聲之人,

So addhānamaggappaṭipanno saṅkhasaddaṃ suṇeyya.
彼於行路之次,具聞螺聲,

Tassa na heva kho assa kaṅkhā vā vimati vā – ‘saṅkhasaddo nu kho, na nu kho saṅkhasaddo’ti! Atha kho saṅkhasaddotveva niṭṭhaṃ gaccheyya.
彼謂:是螺聲耶?或非螺聲?非惑亦非猶豫,得以直下決定,是螺聲。

Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
正是如此,諸比丘!世間有比丘學法,即:契經、應頌、解說、諷頌、自說語、如是語、本生譚、未曾有法、教理問答。

Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
該等法入其耳,於語熟習,於意觀察,於見善分析。

So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati.
彼失念死後生隨一天眾,

Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti; 於彼處安樂不想起法句,又無比丘具通,得心自在,於天眾中說法;

api ca kho devaputto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti.
然有天子,於天眾中說法,

Tassa evaṃ hoti – ‘ayaṃ vā so dhammavinayo, yatthāhaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarin’ti.
彼謂:此必是法、律,我前世於此中行梵行。

Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hoti.
諸比丘!隨念佛語起念難,然斯有情,誠速趣勝進。

Sotānugatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ, vacasā paricitānaṃ, manasānupekkhitānaṃ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ayaṃ tatiyo ānisaṃso pāṭikaṅkho.
諸比丘!於語入耳令熟習,於意觀察,於見善分析於法者,是將被預期之『第三勝利』。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
【四】復次,諸比丘!世間有比丘學法,即:契經、應頌、解說、諷頌、自說語、如是語、本生譚、未曾有法、教理問答。

Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
該等法入其耳,於語熟習,於意觀察,於見善分析。

So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati.
彼失念死後生隨一天眾,

Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti,
於彼處安樂不想起法句,

napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti,
又無比丘具通,得心自在,於天眾中說法;

napi devaputto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti;
又無天子,於天眾中說法;

api ca kho opapātiko opapātikaṃ sāreti – ‘sarasi tvaṃ, mārisa, sarasi tvaṃ, mārisa, yattha mayaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarimhā’ti.
然有化生提醒化生,謂:『友!請君想起!友!請君想起!我等前世於何法中修習梵行耶?』

So evamāha – ‘sarāmi, mārisa, sarāmi, mārisā’ti.
彼如是言,謂:『友!我已想起,友!我已想起!』

Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hoti.
諸比丘!隨念佛語起念難,然斯有情,誠速趣勝進。

Seyyathāpi, bhikkhave, dve sahāyakā sahapaṃsukīḷikā [sahapaṃsukīḷakā (syā. kaṃ.)].
諸比丘!譬如有二昔時玩伴,

Te kadāci karahaci aññamaññaṃ samāgaccheyyuṃ.
俱是聚沙遊戲舊友,

Añño pana [samāgaccheyyuṃ, tamenaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] sahāyako sahāyakaṃ evaṃ vadeyya – ‘idampi, samma, sarasi, idampi, samma, sarasī’ti.
或於某時,互相邂逅,其時一友向另一友言,謂:『友!汝曾想起否?友!汝曾想起否?』

So evaṃ vadeyya – ‘sarāmi, samma, sarāmi, sammā’ti.
彼如是言,謂:『友!我已想起,友!我已想起!』

Evamevaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
正是如此,諸比丘!世間有比丘學法,即:契經、應頌、解說、諷頌、自說語、如是語、本生譚、未曾有法、教理問答。

 Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
該等法入其耳,於語熟習,於意觀察,於見善分析。

So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati.
彼失念死後生隨一天眾,

Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti,
於彼處安樂不想起法句,

napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti,
又無比丘具通,得心自在,於天眾中說法;

napi devaputto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti;
又無天子,於天眾中說法;

api ca kho opapātiko opapātikaṃ sāreti – ‘sarasi tvaṃ, mārisa, sarasi tvaṃ, mārisa, yattha mayaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarimhā’ti.
然有化生提醒化生,謂:『友!請君想起!友!請君想起!我等前世於何法中修習梵行耶?』

So evamāha – ‘sarāmi, mārisa, sarāmi, mārisā’ti.
彼如是言,謂:『友!我已想起,友!我已想起!』

Dandho, bhikkhave, satuppādo; atha kho so satto khippaṃyeva visesagāmī hoti.
諸比丘!隨念佛語起念難,然斯有情,誠速趣勝進。

Sotānugatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ, vacasā paricitānaṃ, manasānupekkhitānaṃ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ayaṃ catuttho ānisaṃso pāṭikaṅkho.
諸比丘!於語入耳令熟習,於意觀察,於見善分析於法者,是將被預期之『第四勝利』。

Sotānugatānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ, vacasā paricitānaṃ, manasānupekkhitānaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ime cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhā”ti.
諸比丘!於語入耳令熟習,於意觀察,於見善分析於法者,將被預期此『四種勝利』。」

Paṭhamaṃ.
法語入耳經 ~大品‧第一經終

~《增支部經典‧四集‧五十經篇之四‧大品‧Sotānugatasutta 法語入耳經》(AN 4.191)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.3.2 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《4》Catukkanipātapāḷi 四集 (AN 4, 1-783)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 4.1-50)/1.1 Bhaṇḍagāmavagga 班達村落品 (AN 4.1-10)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.1.8 Vesārajjasutta 四無畏經 (AN 4.8)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

8. Vesārajjasuttaṃ
四無畏經

8. “Cattārimāni, bhikkhave, tathāgatassa vesārajjāni, yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
「諸比丘!此等是如來之四種無所畏,如來成就此等無所畏,宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

Katamāni cattāri?
四者為何?

‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’
➊ (一切智無所畏,)有人責難:汝自稱正覺者,於此等諸法,不獲現等覺──

ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi.
於此等法,或沙門、或婆羅門、或天、或魔、或梵天、或世間任何人,我不見具足夠條理,能反責於我,語其原因者。諸比丘!我悉盡知。

Etamahaṃ [etampahaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)], bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
諸比丘!我盡知其原因,則得安穩、得無恐怖、得住無畏。

“‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’
➋ (漏盡無所畏,)有人責難:汝自稱漏盡者,此等漏猶尚未盡──

ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi.
於此等法,或沙門、或婆羅門、或天、或魔、或梵天、或世間任何人,我不見具足夠條理,能反責於我,語其原因者。諸比丘!我悉盡知。

Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
諸比丘!我盡知其原因,則得安穩、得無恐怖、得住無畏。

“‘Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’
➌ (說障道無所畏,)有人責難:汝說此等乃障礙法者,習行於彼,未必為障礙──

ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi.
於此等法,或沙門、或婆羅門、或天、或魔、或梵天、或世間任何人,我不見具足夠條理,能反責於我,語其原因者。諸比丘!我悉盡知。

Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
諸比丘!我盡知其原因,則得安穩、得無恐怖、得住無畏。

“‘Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’
➍ (說盡苦道無所畏,)又或有人責難:為得益而汝說法,彼所實行,實未盡了苦──

ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi.
於此等法,或沙門、或婆羅門、或天、或魔、或梵天、或世間任何人,我不見具足夠條理,能反責於我,語其原因者。諸比丘!我悉盡知。

Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
諸比丘!我盡知其原因,則得安穩、得無恐怖、得住無畏。

Imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāgatassa vesārajjāni, yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetī”ti.
諸比丘!此即如來之四種無所畏,如來成就此等無所畏,宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Ye kecime vādapathā puthussitā,
一切諍論者,眾人所仰賴;

Yaṃ nissitā samaṇabrāhmaṇā ca;
沙門婆羅門,皆依止於此;

Tathāgataṃ patvā na te bhavanti,
如來得位時,非為此等法;

Visāradaṃ vādapathātivattaṃ [vādapathābhivattinaṃ (sī.), vādapathāti vuttaṃ (pī. ka.)].
圓無所畏諍,遠超於路者;

“Yo dhammacakkaṃ abhibhuyya kevalī [kevalaṃ (syā.), kevalo (ka.)],
獨存人無餘,深通越法輪;

Pavattayī sabbabhūtānukampī;
能轉於一切,憐憫諸有情;

Taṃ tādisaṃ devamanussaseṭṭhaṃ,
如斯者此人,天人最勝者;

Sattā namassanti bhavassa pāragun”ti.
得達彼岸者,有情作歸依。」

aṭṭhamaṃ;
四無畏經 ~班達村落品‧第八經終

~《增支部經典‧四集‧班達村落品‧Vesārajjasutta 四無畏經》(AN 4.8)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.3.2 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《10》Dasakanipātapāḷi 十集 (AN 10, 1-746)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 10.1-50)/1.3 Mahāvagga 大品 (AN 10.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.2 Adhivuttipadasutta 勝群處經 (AN 10.22)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

2. Adhivuttipadasuttaṃ
勝群處經

22. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami;
某時,具壽阿難往詣世尊所在之處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
至已,禮敬世尊退坐一面。

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca –
世尊對坐於一面之具壽阿難言:

“Ye te, ānanda, dhammā tesaṃ tesaṃ adhivuttipadānaṃ [adhimuttipadānaṃ (ka.)] abhiññā sacchikiriyāya saṃvattanti,
「阿難!由於親證通智,而令各人自誇於法者,

visārado ahaṃ, ānanda, tattha paṭijānāmi.
阿難!我正是於此而自信無畏:

‘Tesaṃ tesaṃ tathā tathā dhammaṃ desetuṃ yathā yathā paṭipanno
『凡是各人經驗於法者,乃依此而修行向道──

santaṃ vā atthīti ñassati,
知有為有,

asantaṃ vā natthīti ñassati,
知無為無,

hīnaṃ vā hīnanti ñassati,
知劣為劣,

paṇītaṃ vā paṇītanti ñassati,
知勝為勝,

sauttaraṃ vā sauttaranti ñassati,
知有上為有上,

anuttaraṃ vā anuttaranti ñassati;
知無上為無上,

yathā yathā vā pana taṃ ñāteyyaṃ vā daṭṭheyyaṃ vā sacchikareyyaṃ vā,
又或,無論何處,或了知彼、或見證此,

tathā tathā ñassati vā dakkhati vā sacchikarissati vā’ti ṭhānametaṃ vijjati.
像這像那、或依所見、或依所證,皆如實知!』乃有是處。

Etadānuttariyaṃ, ānanda, ñāṇānaṃ yadidaṃ tattha tattha yathābhūtañāṇaṃ.
阿難!於其彼彼各處諸智慧,如實智慧乃此中之無上。

Etasmā cāhaṃ, ānanda, ñāṇā aññaṃ ñāṇaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā natthīti vadāmi.
阿難!我說若是離開此智慧,則別無更上妙之智慧。

“Dasayimāni, ānanda, tathāgatassa tathāgatabalāni,
阿難!如來有如來十力,

yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來成就此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

Katamāni dasa?
何等為十力耶?

Idhānanda, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti.
➊ (處非處智力:)阿難!此處,如來者如實了知處為處,非處為非處。

Yampānanda, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti,
阿難!如來如實了知處為處,非處為非處者,

idampānanda, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti,
阿難!此乃如來之如來力。

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➋ (業異熟智力:)阿難!復次,如來者如實了知過去、未來、現在受業異熟之因緣。

Yampānanda…pe…
阿難!如來如實了知過去、未來、現在受業異熟之因緣者,

idampānanda…pe….
阿難!此乃如來之如來力。
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➌ (遍趣行智力:)阿難!復次,如來者如實了知一切至處行道道跡。

Yampānanda…pe…
阿難!如來如實了知一切至處行道道跡者,

idampānanda…pe….
阿難!此乃如來之如來力。
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➍ (種種界智力:)阿難!復次,如來者如實了知多界、種種界世間。

Yampānanda …pe…
阿難!如來如實了知多界、種種界世間者,

idampānanda…pe….
阿難!此乃如來之如來力。
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➎ (種種勝解智力:)阿難!復次,如來者如實了知有情之種種勝解。

Yampānanda…pe…
阿難!如來如實了知有情之種種勝解者,

idampānanda…pe….
阿難!此乃如來之如來力。
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➏ (根上下智力:)阿難!復次,如來者如實了知其他有情、他人之根上下。

Yampānanda…pe…
阿難!如來者如實了知其他有情、他人之根上下者,

idampānanda…pe….
阿難!此乃如來之如來力。
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➐ (靜慮解脫等持等至智力:)阿難!復次,如來者如實了知靜慮、解脫、等持、等至之雜染、清淨、出離。

Yampānanda…pe…
阿難!如來如實了知靜慮、解脫、等持、等至之雜染、清淨、出離者,

idampānanda…pe….
阿難!此乃如來之如來力。
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ –
➑ (宿住隨念智力:)阿難!復次,如來者隨念種種之宿住,即──

ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe…
一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多壞劫、多成劫、多成壞劫,而謂:
『在彼處,我名如是,姓如是,種姓如是,食如是,受樂苦如是,壽限如是,從彼處沒而往生於彼處;在彼處,名如是,姓如是,種姓如是,食如是,受樂苦如是,壽限如是,從彼處沒而來生於此處。』

iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
如是隨念種種之宿住、行相、境遇。

Yampānanda…pe…
阿難!如來隨念種種之宿住,即──一生、二生……乃至……如是隨念種種之宿住、行相、境遇者,

idampānanda…pe….
阿難!此乃如來之如來力。
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe… yathākammūpage satte pajānāti.
➒ (死生智力:)阿難!復次,如來者以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣,而謂:
『嗟夫!此諸有情者成就身惡行,成就語惡行,成就意惡行,誹謗聖者,有邪見,受邪見之業,身壞命終而往生於惡生、惡趣、墮處、地獄。
嗟夫!又此諸有情是成就身善行,成就語善行,成就意善行,不誹謗聖者,有正見,受正見之業,身壞命終而往生於善趣、天世。』
如是以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣。

Yampānanda…pe…
阿難!如來以清淨超人之天眼……乃至……見有情之生死,知有情隨業受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣者,

idampānanda…pe….
阿難!此乃如來之如來力。
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, ānanda, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
➓ (漏盡智力:)阿難!復次,如來者依諸漏盡故,於現法自證知無漏之心解脫、慧解脫,現證具足而住。

Yampānanda, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ…pe… sacchikatvā upasampajja viharati.
阿難!如來依諸漏盡故,於現法自證知無漏之心解脫、慧解脫,現證具足而住者,

Idampānanda, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti,
阿難!此乃如來之如來力。

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Imāni kho, ānanda, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni,
阿難!此乃如來之如來十力,

yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetī”ti.
如來成就此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。」

Dutiyaṃ.
勝群處經 ~大品‧第二經終

~《增支部經典‧十集‧大品‧Adhivuttipadasutta 勝群處經》(AN 10.22)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.3.2 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《10》Dasakanipātapāḷi 十集 (AN 10, 1-746)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 10.1-50)/1.3 Mahāvagga 大品 (AN 10.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.1 Sīhanādasutta 獅子吼經 (AN 10.21)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

3. Mahāvaggo
大品

1. Sīhanādasuttaṃ
獅子吼經

21. “Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhamati.
諸比丘!獸王獅子於晡時出居處,

Āsayā nikkhamitvā vijambhati. Vijambhitvā samantā catuddisaṃ [catuddisā (syā. ka.) a. ni. 6.64] anuviloketi.
出居處而奮迅,奮迅而普觀四方,

Samantā catuddisaṃ [catuddisā (syā. ka.) a. ni. 6.64] anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati. Tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati.
普觀四方而三度獅子吼,三度獅子吼為求食而出。

Taṃ kissa hetu? ‘Māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesin’ti!
何以故耶?不害迷道之小有情。

“‘Sīho’ti, kho bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.
諸比丘!所謂獅子者,此乃如來、應供、正等覺者之增上語。

Yaṃ kho, bhikkhave, tathāgato parisāya dhammaṃ deseti, idamassa hoti sīhanādasmiṃ.
諸比丘!如來於眾中說法,此乃彼之獅子吼。

[ma. ni. 1.148; vibha. 760; paṭi. ma. 2.44] “Dasayimāni, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalāni,
諸比丘!如來有如來十力,

yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來成就此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

Katamāni dasa?
何等為十耶?

Idha, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti.
➊ (處非處智力:)諸比丘!此處,如來者如實了知處為處,非處為非處。

Yampi, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti,
諸比丘!如來如實了知處為處,非處為非處者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti,
諸比丘!此乃如來之如來力。

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➋ (業異熟智力:)諸比丘!復次,如來者如實了知過去、未來、現在受業異熟之因緣。

Yampi, bhikkhave, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
諸比丘!如來如實了知過去、未來、現在受業異熟之因緣者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti,
諸比丘!此乃如來之如來力。

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➌ (遍趣行智力:)諸比丘!復次,如來者如實了知一切至處行道道跡。

Yampi, bhikkhave, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
諸比丘!如來如實了知一切至處行道道跡者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti,
諸比丘!此乃如來之如來力。

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ [anekadhātunānādhātulokaṃ (sī. ka.)] yathābhūtaṃ pajānāti.
➍ (種種界智力:)諸比丘!復次,如來者如實了知多界、種種界世間。

Yampi, bhikkhave, tathāgato anekadhātuṃ nānādhātuṃ lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
諸比丘!如來如實了知多界、種種界世間者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti
諸比丘!此乃如來之如來力。

…pe… brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➎ (種種勝解智力:)諸比丘!復次,如來者如實了知有情之種種勝解。

Yampi, bhikkhave, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
諸比丘!如來如實了知有情之種種勝解者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti
諸比丘!此乃如來之如來力。

…pe… brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➏ (根上下智力:)諸比丘!復次,如來者如實了知其他有情、他人之根上下。

Yampi, bhikkhave, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
諸比丘!如來者如實了知其他有情、他人之根上下者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti
諸比丘!此乃如來之如來力。

…pe… brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
➐ (靜慮解脫等持等至智力:)諸比丘!復次,如來者如實了知靜慮、解脫、等持、等至之雜染、清淨、出離。

Yampi…pe… pajānāti,
諸比丘!如來如實了知靜慮、解脫、等持、等至之雜染、清淨、出離者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti
諸比丘!此乃如來之如來力。

…pe… brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ –
➑ (宿住隨念智力:)諸比丘!復次,如來者隨念種種之宿住,即──

ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe,
一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多壞劫、多成劫、多成壞劫,而謂:

‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ;
「在彼處,我名如是,姓如是,種姓如是,食如是,受樂苦如是,壽限如是,從彼處沒而往生於彼處;

tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti,
在彼處,名如是,姓如是,種姓如是,食如是,受樂苦如是,壽限如是,從彼處沒而來生於此處。」

iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
如是隨念種種之宿住、行相、境遇。

Yampi bhikkhave, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe…
諸比丘!如來隨念種種之宿住,即──一生、二生……乃至……

iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati,
如是隨念種種之宿住、行相、境遇者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti,
諸比丘!此乃如來之如來力。

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti –
➒ (死生智力:)諸比丘!復次,如來者以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣,而謂:

‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā,
「嗟夫!此諸有情者成就身惡行,成就語惡行,成就意惡行,誹謗聖者,有邪見,受邪見之業,

te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā;
身壞命終而往生於惡生、惡趣、墮處、地獄。

ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā,
嗟夫!又此諸有情是成就身善行,成就語善行,成就意善行,不誹謗聖者,有正見,受正見之業,

te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti.
身壞命終而往生於善趣、天世。」

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
如是以清淨超人之天眼,見有情之生死,知有情隨業受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣。

Yampi, bhikkhave, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe… yathākammūpage satte pajānāti,
諸比丘!如來以清淨超人之天眼……乃至……見有情之生死,知有情隨業受劣、勝、好色、惡色、善趣、惡趣者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti,
諸比丘!此乃如來之如來力。

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
➓ (漏盡智力:)諸比丘!復次,如來者依諸漏盡故,於現法自證知無漏之心解脫、慧解脫,現證具足而住。

Yampi, bhikkhave, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati,
諸比丘!如來依諸漏盡故,於現法自證知無漏之心解脫、慧解脫,現證具足而住者,

idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti,
諸比丘!此乃如來之如來力。

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
如來依此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

“Imāni kho, bhikkhave, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni,
諸比丘!此乃如來之如來十力,

yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetī”ti.
如來成就此力而宣稱是最勝地位,於眾中作獅子吼,轉(無上)梵輪。

Paṭhamaṃ.
獅子吼經 ~大品‧第一經終

~《增支部經典‧十集‧大品‧Sīhanādasutta 獅子吼經》(AN 10.21)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.2 Āhāravagga 食品 (SN 12.11-20)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.2.6 Dhammakathikasutta 說法者經 (SN 12.16)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

6. Dhammakathikasuttaṃ
說法者經

16. Sāvatthiyaṃ …pe…
[爾時,世尊]住舍衛城。

atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,有一位比丘來詣世尊處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
詣已,禮拜世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –
坐於一面之彼比丘白世尊言:

“‘dhammakathiko dhammakathiko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhammakathiko hotī”ti?
「大德!所謂說法者、說法者。大德!說法者是何耶?」

“Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,
❶ [世尊曰:]「若比丘,為厭離老死、為離貪、為滅盡而說法者,

‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṃ vacanāya.
彼得謂是『說法之比丘』。

Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti,
若比丘,為厭離老死、為離貪、為滅盡而行道者,

‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṃ vacanāya.
彼得謂是『法隨法行之比丘』。

Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti,
若比丘,為厭離老死、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,

‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṃ vacanāya.
彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

“Jātiyā ce bhikkhu…pe…
❷ 若比丘,為厭離生、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離生、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離生、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

bhavassa ce bhikkhu…
❸ 若比丘,為厭離有、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離有、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離有、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

upādānassa ce bhikkhu…
❹ 若比丘,為厭離取、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離取、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離取、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

taṇhāya ce bhikkhu…
❺ 若比丘,為厭離愛、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離愛、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離愛、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

vedanāya ce bhikkhu…
❻ 若比丘,為厭離受、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離受、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離受、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

phassassa ce bhikkhu…
❼ 若比丘,為厭離觸、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離觸、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離觸、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

saḷāyatanassa ce bhikkhu…
❽ 若比丘,為厭離六入、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離六入、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離六入、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

nāmarūpassa ce bhikkhu…
❾ 若比丘,為厭離名色、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離名色、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離名色、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

viññāṇassa ce bhikkhu…
❿ 若比丘,為厭離識、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離識、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離識、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

saṅkhārānaṃ ce bhikkhu…
⓫ 若比丘,為厭離行、為離貪、為滅盡而說法者,彼得謂是『說法之比丘』。
若比丘,為厭離行、為離貪、為滅盡而行道者,彼得謂是『法隨法行之比丘』。
若比丘,為厭離行、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。

avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,
⓬ 若比丘,為厭離無明、為離貪、為滅盡而說法者,

‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṃ vacanāya.
彼得謂是『說法之比丘』。

Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti,
若比丘,為厭離無明、為離貪、為滅盡而行道者,

‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṃ vacanāya.
彼得謂是『法隨法行之比丘』。

Avijjāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto hoti,
若比丘,為厭離無明、為離貪、為滅盡、無取著而解脫者,

‘diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.
彼得謂是『達現法涅槃之比丘』。」

Chaṭṭhaṃ.
說法者經 ~食品‧第六經終

~《因緣相應‧食品‧Dhammakathikasutta 說法者經》(SN 12.16)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《3》Tikanipātapāḷi 三集 (AN 3, 1-184)/3. Tatiyapaṇṇāsaka 五十經篇之三 (AN 3.104-184)/3.4 Yodhājīvavagga 戰士品 (AN 3.134-146)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 3.4.5 Kesakambalasutta 髮毯經 (AN 3.138)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

5. Kesakambalasuttaṃ
髮毯經

138. “Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kesakambalo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati.
諸比丘!譬如,所有以絲所織之布中,髮毯是最下劣者。

Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho, dubbaṇṇo, duggandho, dukkhasamphasso.
諸比丘!髮毯,是冷之時即冷、煖之時即煖、色惡而觸之不快。

Evamevaṃ kho, bhikkhave, yāni kānici puthusamaṇabrāhmaṇavādānaṃ [samaṇappavādānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] makkhalivādo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati.
諸比丘!正如是,所有眾多之沙門論師中,末伽梨論是最惡。

“Makkhali, bhikkhave, moghapuriso evaṃvādī evaṃdiṭṭhi – ‘natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi vīriyan’ti.
諸比丘!末伽梨癡人是如是說、如是見:「無有業、無有業果、無有精進。」

Yepi te, bhikkhave, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto kammavādā ceva ahesuṃ kiriyavādā ca vīriyavādā ca.
➊ 諸比丘!所有過去世之應供、正等覺者、世尊,悉是業論者、業果論者、精進論者。

Tepi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati – ‘natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi vīriyan’ti.
諸比丘!末伽梨癡人,遮止此等,言:「無有業、無有業果、無有精進。」

Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto kammavādā ceva bhavissanti kiriyavādā ca vīriyavādā ca.
➋ 諸比丘!所有未來世之應供、正等覺者、世尊,悉是業論者、業果論者、精進論者。

Tepi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati – ‘natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi vīriyan’ti.
諸比丘!末伽梨癡人,遮止此等,言:「無有業、無有業果、無有精進。」

Ahampi, bhikkhave, etarahi arahaṃ sammāsambuddho kammavādo ceva kiriyavādo ca vīriyavādo ca.
➌ 諸比丘!現在之我、應供、正等覺者,悉是業論者、業果論者、精進論者。

Mampi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati – ‘natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi vīriyan’”ti.
末伽梨癡人,亦遮止我[之說],言:「無有業、無有業果、無有精進。」

“Seyyathāpi, bhikkhave, nadīmukhe khippaṃ uḍḍeyya [oḍḍeyya (sī.)] bahūnaṃ [bahunnaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] macchānaṃ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāya;
諸比丘!譬如,在河口敷設網,將會帶來眾多魚群之損傷、悲苦、不幸、毀滅。

evamevaṃ kho, bhikkhave, makkhali moghapuriso manussakhippaṃ maññe loke uppanno bahūnaṃ sattānaṃ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāyā”ti.
正如是,諸比丘!末伽梨癡人,宛如在人世間之敷設網,我想:已生於世,將會帶來眾多有情之損傷、悲苦、不幸、毀滅。

Pañcamaṃ.
髮毯經 ~戰士品‧第五經終

~《增支部經典‧三集‧戰士品‧Kesakambalasutta 髮毯經》(AN 3.138)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《3》Tikanipātapāḷi 三集 (AN 3, 1-184)/3. Tatiyapaṇṇāsaka 五十經篇之三 (AN 3.104-184)/3.4 Yodhājīvavagga 戰士品 (AN 3.134-146)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 3.4.3 Mittasutta 三友經 (AN 3.136)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

3. Mittasuttaṃ
三友經

136. “Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo.
諸比丘!成就三支之友者,是可親近。

Katamehi tīhi?
云何為三友耶?

[(idha bhikkhave bhikkhu) (pī. ka.)] Duddadaṃ dadāti,
諸比丘!世間有比丘,➊ 能施難施者,

dukkaraṃ karoti,
➋ 能作難作者,

dukkhamaṃ khamati –
➌ 能忍難忍者。

imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo”ti.
諸比丘!成就此等三條件之友者,是應該親近。

Tatiyaṃ.
三友經 ~戰士品‧第三經終

~《增支部經典‧三集‧戰士品‧Mittasutta 三友經》(AN 3.136)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.3.1 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《2》Dukanipātapāḷi 二集 (AN 2, 1-246)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 2.1-52)/1.5 Parisavagga 會眾品 (AN 2.43-52)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.5.6 Okkācitasutta 虛談與問答經 (AN 2.48)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

6. Okkācitasutta
虛談與問答經

48. “Dvemā, bhikkhave, parisā.
「諸比丘!此等是二種會眾。

Katamā dve?
云何者為二會眾耶?

Okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā,
以『虛談稱頌』所訓練,不以『反問問題』所訓練之會眾;

paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā.
與以『反問問題』所訓練,不以『虛談稱頌』所訓練之會眾。

Katamā ca, bhikkhave, okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā?
【一】又,諸比丘!云何為以『虛談稱頌』所訓練,不以『反問問題』所訓練之會眾耶?

Idha, bhikkhave, yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṃyuttā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṃ odahanti na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti
諸比丘!於此世中,有諸比丘,當講說『凡如來之所說示:智慧甚深、意義甚深,與出世間、空性相應之經』時,並不欲聽、又不傾耳、不起欲解之心。

na ca te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti.
彼等又不作如是思惟:法必當領受,必當通達。

Ye pana te suttantā kavitā [kavikatā (sabbattha) ṭīkā oloketabbā] kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṃ odahanti aññā cittaṃ upaṭṭhapenti,
然而,對詩人所作,有流麗文句之外詩,在講說弟子所宣揚之經時,即起欲聽、欲傾耳、欲解之心。

te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti,
彼等即思惟:法必當領受、必當通達。

te ca taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā na ceva aññamaññaṃ paṭipucchanti na ca paṭivicaranti –
彼等既不通達其法,又不互相詢問:

‘idaṃ kathaṃ, imassa ko attho’ti?
『思察此是云何?此有何義?』

Te avivaṭañceva na vivaranti,
彼等不令被覆者得露,

anuttānīkatañca na uttānīkaronti,
不令不明白者使明白,

anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti.
不於種種疑惑之法,排除疑惑。

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā.
諸比丘![如是諸比丘所居]之會眾,是謂:以『虛談稱頌』所訓練,不以『反問問題』所訓練之會眾。

“Katamā ca, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā?
【二】諸比丘!云何為以『反問問題』所訓練,不以『虛談稱頌』所訓練之會眾耶?

Idha, bhikkhave, yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū ye te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṃ odahanti na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti,
諸比丘!於此世中,有諸比丘,對詩人所作,有流麗文句之外詩,在講說弟子所宣揚之經時,並不欲聽、又不傾耳、不起欲解之心。

na ca te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti.
彼等又不作如是思惟:法必當領受,必當通達。

Ye pana te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṃyuttā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṃ odahanti aññā cittaṃ upaṭṭhapenti,
然而,當講說『凡如來之所說示:智慧甚深、意義甚深,與出世間、空性相應之經』時,即起欲聽、欲傾耳、欲解之心。

te ca dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññanti.
又彼等思惟:法必當領受、必當通達。

Te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā aññamaññaṃ paṭipucchanti paṭivicaranti –
彼等遂通達於法,互相詢問:

‘idaṃ kathaṃ, imassa ko attho’ti?
『思察此是云何?此有何義?』

Te avivaṭañceva vivaranti,
彼等令被覆者得露,

anuttānīkatañca uttānīkaronti,
令不明白者使明白,

anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti.
於種種疑惑之法,排除疑惑。

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā.
諸比丘![如是諸比丘所居]之會眾,是謂:以『反問問題』所訓練,不以『虛談稱頌』所訓練之會眾。

Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
諸比丘!此等是二種會眾。

Etadaggaṃ, bhikkhave, imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā”ti.
諸比丘!此等二種會眾中之殊勝者,即是:以『反問問題』所訓練,不以『虛談稱頌』所訓練之會眾。」

虛談與問答經 ~會眾品‧第六經終

~《增支部經典‧二集‧會眾品‧Okkācitasutta 虛談與問答經》(AN 2.48)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《3》Tikanipātapāḷi 三集 (AN 3, 1-184)/3. Tatiyapaṇṇāsaka 五十經篇之三 (AN 3.104-184)/3.4 Yodhājīvavagga 戰士品 (AN 3.134-146)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 3.4.2 Parisāsutta 眾會經 (AN 3.135)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

2. Parisāsuttaṃ
眾會經

135. “Tisso imā, bhikkhave, parisā.
「諸比丘!此等是三種眾會。

Katamā tisso?
云何為三耶?

Ukkācitavinītā parisā,
➊ 以『虛談稱頌』所訓練之眾會,

paṭipucchāvinītā parisā,
➋ 以『反問問題』所訓練之眾會,

yāvatāvinītā [yāvatajjhāvinītā (aṭṭhakathāyaṃ pāṭhantaraṃ)] parisā –
➌ 以『完整禪修』所訓練之眾會。

imā kho, bhikkhave, tisso parisā”ti.
諸比丘!此等是三種之眾會。」

Dutiyaṃ.
眾會經 ~戰士品‧第二經終

~《增支部經典‧三集‧戰士品‧Parisāsutta 眾會經》(AN 3.135)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.3.1 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《5》Mahāvaggasaṃyuttapāḷi 大篇 (SN 45-56, 1-1201)/12. Saccasaṃyutta 諦相應 (SN 56, 1071-1201)/12.2 Dhammacakkappavattanavagga 轉法輪品 (SN 56.11-20, 1081-1090)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 12.2.10 Tathasutta 真如經 (SN 56.20, 1090)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

10. Tathasuttaṃ
真如經

1090. “Cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni.
「諸比丘!有四種之真如實性(無所不在)、不離實性(無時不在)、不異法性(無例外地──沒有邊界)。

Katamāni cattāri?
以何為四耶?

‘Idaṃ dukkhan’ti, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ;
➊ 諸比丘!『此是苦』,為真如實性、不離實性、不異法性。

‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ;
➋ 『此是苦集。』,為真如實性、不離實性、不異法性。

‘ayaṃ dukkhanirodho’ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ;
➌ 『此是苦滅。』,為真如實性、不離實性、不異法性。

‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti tathametaṃ avitathametaṃ anaññathametaṃ –
➍ 『此是順苦滅道』,為真如實性、不離實性、不異法性。

imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāni avitathāni anaññathāni.
諸比丘!此四者,為真如實性(無所不在)、不離實性(無時不在)、不異法性(無例外地──沒有邊界)。

“Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkhan’ti yogo karaṇīyo…pe…
➀ 是故,諸比丘!於『此是苦』,應遂行修習!
➁ 於『此是苦之集』,應遂行修習!
➂ 於『此是苦之滅』,應遂行修習!

‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti.
➃ 於『此是到達苦滅之道』,應遂行修習!」

Dasamaṃ.
真如經 ~轉法輪品‧第十經終

~《諦相應‧轉法輪品‧Tathasutta 真如經》(SN 12.20)

Dhammacakkappavattanavaggo dutiyo.
第二 轉法輪品(終)

~《諦相應‧Dhammacakkappavattanavagga 轉法輪品》(SN 56.11-20, 1081-1090)

Tassuddānaṃ –
此品(十經)之攝頌曰:

Dhammacakkaṃ tathāgataṃ,
(一)轉法輪、(二)如來所說、

khandhā āyatanena ca;
(三)Khandhasutta 蘊、(四)處、

Dhāraṇā ca dve avijjā,
(五)受持之一、(六)受持之二、(七)無明、

vijjā saṅkāsanā tathāti.
(八)明、(九)無量諦義、(十)真如。


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.3 Dasabalavagga 十力品 (SN 12.21-30)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.3.7 Paccayasutta 緣經 (SN 12.27)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

7. Paccayasuttaṃ
緣經

27. Sāvatthiyaṃ viharati…pe…
[爾時,世尊]住舍衛城。

“avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
[爾時,世尊曰]:「諸比丘!緣無明有行;緣行有識;緣識有名色;緣名色有六入;緣六入有觸;緣觸有受;緣受有愛;緣愛有取;緣取有有;緣有有生;緣生有老死、愁、悲、苦、憂、惱之生也。如是,此為全苦蘊之集。

“Katamañca, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ?
➊ 諸比丘!老死者何耶?

Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko – ayaṃ vuccati jarā.
於各種眾生之類,各種眾生之老衰、衰耄、朽敗、白髮、皺皮、壽命之頹敗、諸根之耄熟,此謂之老。

Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo; idaṃ vuccati maraṇaṃ.
於各種眾生之部類,各種眾生之歿、滅、破壞、死、破滅、諸蘊之破壞、遺骸之放棄,此謂之死。

Iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ.
如是此之老與此之死,

Idaṃ vuccati, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ.
諸比丘!此謂之老死。

Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo;
由生之集,而有老死之生起。

jātinirodhā jarāmaraṇanirodho.
由生滅,而有老死滅,

Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā.
唯此八聖道分,是趣老死滅之道跡。

Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
即:正見、正思、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。

“Katamā ca, bhikkhave, jāti…pe…
➋ 諸比丘!生者何耶?……

katamo ca, bhikkhave, bhavo…
➌ 諸比丘!有者何耶?……

katamañca, bhikkhave, upādānaṃ…
➍ 諸比丘!取者何耶?……

katamā ca, bhikkhave, taṇhā…
➎ 諸比丘!愛者何耶?……

katamā ca, bhikkhave, vedanā…
➏ 諸比丘!受者何耶?……

katamo ca, bhikkhave, phasso…
➐ 諸比丘!觸者何耶?……

katamañca, bhikkhave, saḷāyatanaṃ…
➑ 諸比丘!六入者何耶?……

katamañca, bhikkhave, nāmarūpaṃ…
➒ 諸比丘!名色者何耶?……

katamañca, bhikkhave, viññāṇaṃ…?
➓ 諸比丘!識者何耶?……

“Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā?
⓫ 諸比丘!行者何耶?

Tayome, bhikkhave, saṅkhārā – kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro.
諸比丘!有此等三行:[即]身行、語行、心行。

Ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā.
諸比丘!此等謂之行。

Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho.
由無明之集,而有行之生起;由無明之滅,而有行之滅。

Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā.
唯此八聖道分,乃趣行滅之道跡。

Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.
即:正見、正思、正語、正業、正命、正精進、正念、正定。

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ paccayaṃ pajānāti,
⑴ 諸比丘!聖弟子知如是之緣,

evaṃ paccayasamudayaṃ pajānāti,
⑵ 知如是之緣起,

evaṃ paccayanirodhaṃ pajānāti,
⑶ 知如是之緣滅,

evaṃ paccayanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti.
⑷ 知趣如是緣滅之道跡。

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi,
① 諸比丘!此等聖弟子謂成就正見,

dassanasampanno itipi,
② 亦謂見具足者,

āgato imaṃ saddhammaṃ itipi,
③ 亦謂達此正法,

passati imaṃ saddhammaṃ itipi,
④ 亦謂見此正法,

sekkhena ñāṇena samannāgato itipi,
⑤ 亦謂具足學智,

sekkhāya vijjāya samannāgato itipi,
⑥ 亦謂具足學明,

dhammasotaṃ samāpanno itipi,
⑦ 亦謂入於法流,

ariyo nibbedhikapañño itipi,
⑧ 亦謂抉擇聖慧,

amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipī”ti.
⑨ 亦謂打破不死之扉(甘露門、無死門)。」

Sattamaṃ.
緣經 ~十力品‧第七經終

~《因緣相應‧十力品‧Paccayasutta 緣經》(SN 12.27)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.2 Āhāravagga 食品 (SN 12.11-20)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.2.10 Paccayasutta 緣經 (SN 12.20)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

10. Paccayasuttaṃ
緣經

20. Sāvatthiyaṃ viharati…pe…
[爾時,世尊]住舍衛城。

“paṭiccasamuppādañca vo, bhikkhave, desessāmi paṭiccasamuppanne ca dhamme.
世尊曰:「諸比丘!我為汝等說緣起(開始興起)及緣生(已經發生)之法,

Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.
汝等諦聽,當善思念,我將宣說!」

“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
彼諸比丘奉答世尊曰:「大德!唯然。」

Bhagavā etadavoca –
世尊曰:

“Katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo?
【一】「諸比丘!何為緣起耶?

Jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ.
➊ 諸比丘!緣生而有老死。

Uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā.
無論如來出世,或如來不出世,彼界已住立(其道理已確定)、彼為常法(法住性)、彼為定法(法決定性)、彼為緣依他性(特定條件)。

Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti.
如來以此現等覺──證到最高智慧(證於此)、現觀領悟──徹底地了解(知於此)。

Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. ‘Passathā’ti cāha – ‘jātipaccayā, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ’”.
現等覺已,現觀已,即宣說、說示、施設、建立、揭開、分別、彰顯,而謂:『且看!諸比丘!緣生而有老死。』

“Bhavapaccayā, bhikkhave, jāti…pe…
➋ 諸比丘!緣有而有生……

upādānapaccayā, bhikkhave, bhavo…
➌ 諸比丘!緣取而有有……

taṇhāpaccayā, bhikkhave, upādānaṃ…
➍ 諸比丘!緣愛而有取……

vedanāpaccayā, bhikkhave, taṇhā…
➎ 諸比丘!緣受而有愛……

phassapaccayā, bhikkhave, vedanā…
➏ 諸比丘!緣觸而有受……

saḷāyatanapaccayā, bhikkhave, phasso…
➐ 諸比丘!緣六入而有觸……

nāmarūpapaccayā, bhikkhave, saḷāyatanaṃ…
➑ 諸比丘!緣名色而有六入……

viññāṇapaccayā, bhikkhave, nāmarūpaṃ…
➒ 諸比丘!緣識而有名色……

saṅkhārapaccayā, bhikkhave, viññāṇaṃ…
➓ 諸比丘!緣行而有識……

avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā
⓫ 諸比丘!緣無明而有行。

uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā.
無論如來出世,或如來不出世,彼界已住立(其道理已確定)、彼為常法(法住性)、彼為定法(法決定性)、彼為緣依他性(特定條件)。

Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti.
如來以此現等覺──證到最高智慧(證於此)、現觀領悟──徹底地了解(知於此)。

Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. ‘Passathā’ti cāha ‘avijjāpaccayā, bhikkhave, saṅkhārā’.
現等覺已,現觀已,即宣說、說示、施設、建立、揭開、分別、彰顯,而謂:『且看!諸比丘!緣無明而有行。』

Iti kho, bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, paṭiccasamuppādo.
諸比丘!於此真如實性(無所不在)、不離實性(無時不在)、不異法性(無例外地──沒有邊界)、緣依他性(特定條件)者,諸比丘!此謂之緣起。

“Katame ca, bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā?
【二】諸比丘!何為緣生之法──由緣起所生之法耶?

Jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ.
① 諸比丘!老死是無常、有為、緣生、漏盡之法、敗壞之法、離貪之法、滅盡之法。

Jāti, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā.
② 諸比丘!生是無常、有為、緣生、漏盡之法、敗壞之法、離貪之法、滅盡之法。

Bhavo, bhikkhave, anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo.
③ 諸比丘!有是無常、有為、緣生、漏盡之法、敗壞之法、離貪之法、滅盡之法。

Upādānaṃ bhikkhave…pe…
④ 諸比丘!取是……

taṇhā, bhikkhave…
⑤ 諸比丘!愛是……

vedanā, bhikkhave…
⑥ 諸比丘!受是……

phasso, bhikkhave…
⑦ 諸比丘!觸是……

saḷāyatanaṃ, bhikkhave…
⑧ 諸比丘!六入是……

nāmarūpaṃ, bhikkhave…
⑨ 諸比丘!名色是……

viññāṇaṃ, bhikkhave…
⑩ 諸比丘!識是……

saṅkhārā, bhikkhave…
⑪ 諸比丘!行是……

avijjā, bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā.
⑫ 諸比丘!無明是無常、有為、緣生、漏盡之法、敗壞之法、離貪之法、滅盡之法。

Ime vuccanti, bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā.
諸比丘!此等謂緣生之法──由緣起所生之法。

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa ‘ayañca paṭiccasamuppādo, ime ca paṭiccasamuppannā dhammā’ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti,
【三】諸比丘!聖弟子對此『緣起』及此等『緣生之法』,如實以正慧善見故,

so vata pubbantaṃ vā paṭidhāvissati –
➊ 彼憶起宿世,即:

‘ahosiṃ nu kho ahaṃ [nu khvāhaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] atītamaddhānaṃ,
『我存在於過去世嗎?

nanu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ,
不存在於過去世嗎?

kiṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ,
如何存在於過去世呢?

kathaṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ,
為何存在於過去世呢?

kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānan’ti;
我存在於過去世,而後變成何者呢?』

aparantaṃ vā upadhāvissati [apadhāvissati (ka.)] –
➋ [聖弟子]馳思未來世,即:

‘bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānaṃ,
我存在於未來世嗎?

nanu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ,
不存在於未來世嗎?

kiṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ,
如何存在於未來世呢?

kathaṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ,
為何存在於未來世呢?

kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānan’ti;
我存在於未來世,而後變成何者呢?

etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ajjhattaṃ kathaṃkathī bhavissati –
➌ [聖弟子]又於今天,對於現在世心裡有疑惑,即:

‘ahaṃ nu khosmi,
有我嗎?(我存在嗎?)

no nu khosmi,
無我嗎?(我不存在嗎?)

kiṃ nu khosmi,
如何有我呢?(我是什麼呢?)

kathaṃ nu khosmi,
為何有我呢?(我的情形如何呢?)

ayaṃ nu kho satto kuto āgato,
此眾生由何處而來呢?

so kuhiṃ gamissatī’ti –
此眾生將投生何處呢?

netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
無有是處!(不可能存在!)

Taṃ kissa hetu?
所以者何?

Tathāhi, bhikkhave, ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā”ti.
諸比丘!聖弟子對此『緣起』及此等『緣生之法』,如實以正慧善見故。」

Dasamaṃ.
緣經 ~食品‧第十經終

~《因緣相應‧食品‧Paccayasutta 緣經》(SN 12.20)

Āhāravaggo dutiyo.
第二 食品(終)

~《因緣相應‧Āhāravagga 食品》(SN 12.11-20)

Tassuddānaṃ –
此品(十經)之攝頌曰:

Āhāraṃ phagguno ceva, dve ca samaṇabrāhmaṇā;
(一)食、(二)破群那、(三)沙門婆羅門、(四)沙門婆羅門二、

Kaccānagotto dhammakathikaṃ, acelaṃ timbarukena ca;
(五)迦旃延、(六)說法者、(七)阿支羅、(八)玷牟留、

Bālapaṇḍitato ceva, dasamo paccayena cāti.
(九)愚與賢、(十)緣經。


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.28 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《3》Tikanipātapāḷi 三集 (AN 3, 1-184)/3. Tatiyapaṇṇāsaka 五十經篇之三 (AN 3.104-184)/3.4 Yodhājīvavagga 戰士品 (AN 3.134-146)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 3.4.4 Uppādāsutta 如來出世經 (AN 3.137)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

4. Uppādāsuttaṃ
如來出世經

137. “Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe saṅkhārā aniccā.
➊ 諸比丘!無論如來出世,或如來不出世,彼界已住立(其道理已確定)、彼為常法(法住性)、彼為定法(法決定性):「一切行是無常。」

Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti.
如來以此現等覺──證到最高智慧(證於此)、現觀領悟──徹底地了解(知於此)。

Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti – ‘sabbe saṅkhārā aniccā’ti.
現等覺已,現觀已,即宣說、說示、施設、建立、揭開、分別、彰顯:「一切行是無常。」

Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe saṅkhārā dukkhā.
➋ 諸比丘!無論如來出世,或如來不出世,彼界已住立(其道理已確定)、彼為常法(法住性)、彼為定法(法決定性):「一切行是苦。」

Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti.
如來以此現等覺──證到最高智慧(證於此)、現觀領悟──徹底地了解(知於此)。

Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti – ‘sabbe saṅkhārā dukkhā’ti.
現等覺已,現觀已,即宣說、說示、施設、建立、揭開、分別、彰顯:「一切行是苦。」

Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe dhammā anattā.
➌ 諸比丘!無論如來出世,或如來不出世,彼界已住立(其道理已確定)、彼為常法(法住性)、彼為定法(法決定性):「一切法是無我。」

Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti.
如來以此現等覺──證到最高智慧(證於此)、現觀領悟──徹底地了解(知於此)。

Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti – ‘sabbe dhammā anattā’”ti.
現等覺已,現觀已,即宣說、說示、施設、建立、揭開、分別、彰顯:「一切法是無我。」

Catutthaṃ.
如來出世經 ~戰士品‧第四經終

~《增支部經典‧三集‧戰士品‧Uppādāsutta 如來出世經》(AN 3.137)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.27 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.7 Mahāvagga 大品 (SN 12.61-70)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.7.10 Susimaparibbājakasutta 須深遊方者經 (SN 12.70)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

10. Susimasuttaṃ
須深遊方者經

70. Evaṃ me sutaṃ –
如是我聞。

ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
爾時,世尊住王舍城竹林栗鼠養餌所。

Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānappaccaya-bhesajjaparikkhārānaṃ.
爾時,世尊深受恭敬、尊重、敬仰、供養,得衣服、鉢食、床座、醫病之必要藥物、資具等。

Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsanagilānappaccaya-bhesajjaparikkhārānaṃ.
比丘僧伽亦頗受敬重、恭敬,供養、尊重,得衣服、鉢食、床座、醫病必要之藥物、資具等。

Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsanagilānappaccaya-bhesajjaparikkhārānaṃ.
異學之遊方者等,未受敬重、恭敬,供養、尊重,未得衣服、鉢食、床座、醫病之必要藥物、資具等。

Tena kho pana samayena susimo [susīmo (sī. ka.)] paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ.
爾時,遊方者須深,與眾多遊方者之徒,俱住王舍城。

Atha kho susimassa paribbājakassa parisā susimaṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ –
爾時,遊方者須深之徒,向遊方者須深作如是言曰:

“ehi tvaṃ, āvuso susima, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cara.
「來,友!須深!汝宜往沙門瞿曇之處修梵行。

Tvaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi [vācessasi (pī. ka.)].
汝完全學法後,再告知我等,

Taṃ mayaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā gihīnaṃ bhāsissāma.
我等完全學得其法後,為在家者說示,

Evaṃ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvara-piṇḍapātasenāsana-gilānappaccaya-bhesajjaparikkhārānan”ti.
如是我等亦受敬重、恭敬、供養、尊重,獲得衣服、鉢食、床座、醫病之必要藥物、資具等。」

“Evamāvuso”ti kho susimo paribbājako sakāya parisāya paṭissuṇitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi.
遊方者須深對己徒答:「如是,友!」則詣尊者阿難之處。

Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
詣已,與尊者阿難俱相致問,交談致問可記憶之語後,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho susimo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca –
坐於一面之遊方者須深,向尊者阿難作如是言曰:

“icchāmahaṃ, āvuso ānanda, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritun”ti.
「友,阿難!我欲於此作法、律之修習梵行。」

Atha kho āyasmā ānando susimaṃ paribbājakaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,尊者阿難,陪伴遊方者須深,來詣世尊之處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
詣已,禮敬世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – “ayaṃ, bhante, susimo paribbājako evamāha –
坐於一面之尊者阿難向世尊言曰:

‘icchāmahaṃ, āvuso ānanda, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritun”ti.
「大德!此遊方者須深如是云:『友,阿難!我欲於此作法、律之修習梵行。』」

“Tenahānanda, susimaṃ pabbājethā”ti.
「阿難!然則,汝應使須深出家。」

Alattha kho susimo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ.
於是,遊方者須深得在世尊之處出家,得具足戒。

Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti –
爾時,又有眾多比丘,來至世尊之處,白世尊言:

“khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmā”ti.
「我等知『生已盡,梵行已立,應作已作,更不再生』,已達於完全智。」

Assosi kho āyasmā susimo – “sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā –
尊者須深,聞眾多比丘於世尊之前告白已達完全智,宣布:

‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā”ti.
「生已盡,梵行已立,應作已作,更不再生矣。」

Atha kho āyasmā susimo yena te bhikkhū tenupasaṅkami;
爾時尊者須深,走近彼等諸比丘,

upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṃ sammodi.
近已,與彼等諸比丘俱相致問,

Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
交談問候記憶之語,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā susimo te bhikkhū etadavoca –
坐於一面之須深,向彼等諸比丘作如是言曰:

“saccaṃ kirāyasmantehi bhagavato santike aññā byākatā – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā”ti?
「諸尊者來詣世尊處曾白云:『我等已知生已盡,梵行已立,應作已作,更不再生。』已達於完全智,此為真實耶?」

“Evamāvuso”ti.
「友!唯然。」

“Api pana [api nu (sī. syā. kaṃ.) evamuparipi] tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhotha –
「然則又,汝等尊者如是知、如是見,享受種種之神通耶?

ekopi hutvā bahudhā hotha, bahudhāpi hutvā eko hotha;
『一身而化為多身,多身而合為一身;

āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ,
或現身、或隱身;

tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchatha, seyyathāpi ākāse;
通過壁、透過牆,穿過山無有障礙,猶如於空中;

pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karotha, seyyathāpi udake;
出沒於大地,猶如於水;

udakepi abhijjamāne gacchatha, seyyathāpi pathaviyaṃ;
行於水上不沈,猶如於地上;

ākāsepi pallaṅkena kamatha, seyyathāpi pakkhī sakuṇo;
趺坐、經行於空中,猶如有翼之鳥;

imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasatha parimajjatha,
有如是大威德,能以手捫摸日月;

yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattethā”ti?
以身到達梵天界。』耶?」

“No hetaṃ, āvuso”.
「友!並無此事。」

“Api pana tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti?
「然則汝等尊者,如是知、如是見?『以清淨超越人間耳界,以天耳界,聞人天兩界遠近雙方之音聲。』耶?」

“No hetaṃ, āvuso”.
「友!並無此事。」

“Api pana tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānātha –
「又,汝等尊者,如是知,如是見,以自己之心,徹見其他眾生之心及他人之心,得予把握知之耶?

sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānātha; vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānātha;
『➀ 有貪心知為有貪心,離貪心知為離貪心;

sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānātha; vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānātha;
➁ 有瞋心知為有瞋心,離瞋心知為離瞋心;

samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānātha; vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānātha;
➂ 有癡心知為有癡心,離癡心知為離癡心;

saṃkhittaṃ vā cittaṃ saṃkhittaṃ cittanti pajānātha; vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānātha;
➃ 昏沈心知為昏沈心,散亂心知為散亂心;

mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānātha; amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānātha;
➄ 廣大心知為大心,不廣大心知為不廣大心;

sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānātha; anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānātha;
➅ 有上心知為有上心,無上心知為無上心;

samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānātha; asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānātha;
➆ 寂靜心知為寂靜心,非寂靜心知為非寂靜心;

vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānātha; avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāthā”ti?
➇ 解脫心知為解脫心;非解脫心知為非解脫心。』耶?」

“No hetaṃ, āvuso”.
「友!並無此事。」

“Api pana tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaratha, seyyathidaṃ –
「又,汝等尊者,如是知、如是見,憶念種種宿住耶?

ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe –
譬如一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生,種種成劫、種種壞劫、種種成、壞劫……

‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,
『於彼處,名如是如是,姓如是如是,如是之容色,如是之食,經驗如是如是之苦樂,得如是之壽。

so tato cuto amutra udapādiṃ;
彼歿於其處,而生於此處。

tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,
於彼處,名如是如是,姓如是如是,如是之容色,如是之食,經驗如是之苦樂,得如是之壽。

so tato cuto idhūpapanno’ti.
彼歿於其處,生於此處。』

Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarathā”ti?
如是詳細種種宿住、悉憶念耶?」

“No hetaṃ, āvuso”.
「友!並無此事。」

“Api pana tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha –
「又,汝等尊者,如是知、如是見,以清淨超勝人間之天眼,見眾生之歿,見生時之劣、勝、美、醜、好、惡,知眾生之如是業行耶?

‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā;
實汝等尊者,對『此等眾生,身惡行具足,語惡行具足,意惡行具足,罵聖者、邪見、執持邪見業,故彼等身壞命終,生於苦處惡趣、無樂處、地獄。』

ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti,
又實汝等尊者對『此等眾生,身善行具足、語善行具足、意善行具足、不罵聖者、有正見、執持正見業,故彼等身壞命終,生於善趣、天界。』

iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā”ti?
如是,以清淨超人之天眼,得見眾生之歿,生時之劣、勝、美醜、好、惡,得知眾生之如是業行耶?」

“No hetaṃ, āvuso”.
「友!並無此事」。

“Api pana tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharathā”ti?
「又,汝等尊者為如是知、如是見,對超色、無色之寂靜解脫、得於身觸而住耶?」

“No hetaṃ, āvuso”.
「友!並無此事。」

“Ettha dāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṃ imesañca dhammānaṃ asamāpatti; idaṃ no, āvuso, kathan”ti?
「於今,尊者未到達此記說與此等之法者耶?」
「友!並無此事。」
「何以故?」

“Paññāvimuttā kho mayaṃ, āvuso susimā”ti.
「友,須深!我等為慧解脫者。」

“Na khvāhaṃ imassa āyasmantānaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu yathāhaṃ imassa āyasmantānaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyan”ti.
「我對尊者等此略說之義不能詳知。如尊者等之所說,我對尊者等所略說之義,欲詳知為宜。」

“Ājāneyyāsi vā tvaṃ, āvuso susima, na vā tvaṃ ājāneyyāsi atha kho paññāvimuttā mayan”ti.
「友,須深!汝無論對其知,或不知,我等為慧解脫者。」

Atha kho āyasmā susimo uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
爾時尊者須深由座起來詣世尊處。詣已,禮敬世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā susimo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṃ ahosi kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
坐於一面之尊者須深,將與彼等諸比丘之論議悉告世尊。

“Pubbe kho, susima, dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti.
「須深!法住智為前、涅槃智為後。」

“Na khvāhaṃ, bhante, imassa bhagavatā [bhagavato (pī.)] saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyan”ti.
「大德!我對世尊略說之義,不得詳知。大德!如世尊之所說,我對世尊略說之義,欲詳知為宜。」

“Ājāneyyāsi vā tvaṃ, susima, na vā tvaṃ ājāneyyāsi, atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṃ pubbe, pacchā nibbāne ñāṇaṃ”.
「須深!汝無論知或不知,法住智為前,涅槃智為後。

“Taṃ kiṃ maññasi, susima, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?
➊ 須深!汝云何思惟?色為常耶?或為無常耶?」

“Aniccaṃ, bhante”.
「大德!是無常。」

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?
「又,無常者是苦耶?或是樂耶?」

“Dukkhaṃ, bhante”.
「大德!是苦。」

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
「又,無常苦、變易之法得認:『此是我所,此是我,此是我之我』耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德!並無此事。」

“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti?
➋ 「受是常耶?或無常耶?」

“Aniccā, bhante”.
「大德!是無常。」

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?
「又,無常者是苦耶?或是樂耶?」

“Dukkhaṃ, bhante”.
「大德!是苦。」

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
「又,無常苦、變易之法得認:『此是我所,此是我,此是我之我』耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德!並無此事。」

“Saññā niccā vā aniccā vā”ti?
➌ 「想是常耶?或無常耶?」

“Aniccā, bhante”…pe…
「大德!是無常。」
「又,無常者是苦耶?或是樂耶?」
「大德!是苦。」
「又,無常苦、變易之法得認:『此是我所,此是我,此是我之我』耶?」
「大德!並無此事。」

“saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti?
➍ 「行是常耶?或無常耶?」

“Aniccā, bhante”.
「大德!是無常。」

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?
「又,無常者是苦耶?或是樂耶?」

“Dukkhaṃ, bhante”.
「大德!是苦。」

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
「又,無常苦、變易之法得認:『此是我所,此是我,此是我之我』耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德!並無此事。」

“Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?
➎ 「識是常耶?或無常耶?」

“Aniccaṃ, bhante”.
「大德!是無常。」

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti?
「又,無常者是苦耶?或是樂耶?」

“Dukkhaṃ, bhante”.
「大德,是苦。」

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?
「又無常苦、變易之法、得認:『此是我所,此是我,此是我之我』耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德!並無此事。」

“Tasmātiha, susima, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā,
➀ 「須深!這裡,任何之色,不論過去、未來、現在,內、外、麤、細、劣、勝、遠、近,

sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti;
對一切之色,不得(認知):『此是我所、此是我、此是我之我。』

evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
如是,對此必須以如實正慧、正確認知!

Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā,
➁ 任何之受,不論過去、未來、現在,內、外、麤、細、劣、勝、遠、近,

sabbā vedanā netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti;
對一切之受,不得(認知):『此是我所、此是我、此是我之我。』

evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
如是,對此必須以如實正慧、正確認知!

Yā kāci saññā…pe…
➂ 任何之想,不論過去、未來、現在,內、外、麤、細、劣、勝、遠、近,對一切之想,不得(認知):『此是我所、此是我、此是我之我。』如是,對此必須以如實正慧、正確認知!

➃ ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā,
任何之行,不論過去、未來、現在,內、外、麤、細、劣、勝、遠、近,

sabbe saṅkhārā netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti;
對一切之行,不得(認知):『此是我所、此是我、此是我之我。』

evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
如是,對此必須以如實正慧、正確認知!

➄ Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā,
任何之識,不論過去、未來、現在,內、外、麤、細、劣、勝、遠、近,

sabbaṃ viññāṇaṃ netaṃ mama nesohamasmi na meso attāti;
對一切之識,不得(認知):『此是我所、此是我、此是我之我。』

evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
如是,對此必須以如實正慧、正確認知!

“Evaṃ passaṃ, susima, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati,
須深!多聞之聖弟子,於色如是見而厭離,

vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati.
於受、於想、於諸行、於識亦厭離,

Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.
生厭離、離貪、予解脫,於解脫生解脫之智:『知生已盡、梵行已立,應作已作,更不再生。』

“‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti, susima, passasī”ti?
須深!汝見:『緣生而有老死』耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德,誠然。」

“‘Bhavapaccayā jātī’ti, susima, passasī”ti?
「須深!汝見:『緣有而有生』耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德,誠然。」

“‘Upādānapaccayā bhavo’ti, susima, passasī”ti?
「須深!汝見:『緣取而有有』耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德,誠然。」

“‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti, susima, passasī”ti?
「須深!汝見:『緣愛而有取』耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德,誠然。」

“Vedanāpaccayā taṇhāti…
「須深!汝見:『緣受而有愛……

phassapaccayā vedanāti…
緣觸而有受……

saḷāyatanapaccayā phassoti…
緣六入而有觸……

nāmarūpapaccayā saḷāyatananti…
緣名色而有六入……

viññāṇapaccayā nāmarūpanti…
緣識而有名色……

saṅkhārapaccayā viññāṇanti…
緣行而有識……

avijjāpaccayā saṅkhārāti, susima, passasī”ti?
緣無明而有行』耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德,誠然。」

“‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti, susima, passasī”ti?
「須深!汝見:『緣生滅而有老死滅』耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德,誠然。」

“‘Bhavanirodhā jātinirodho’ti susima, passasī”ti?
「須深!汝見:『緣有滅而有生滅』耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德,誠然。」

“Upādānanirodhā bhavanirodhoti…
「須深!汝見:『緣取之滅,而有有滅……

taṇhānirodhā upādānanirodhoti…
緣愛之滅,而有取滅……

vedanānirodhā taṇhānirodhoti…
緣受之滅,而有愛滅……

phassanirodhā vedanānirodhoti…
緣觸之滅,而有受滅……

saḷāyatananirodhā phassanirodhoti…
緣六入之滅,而有觸滅……

nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti…
緣名色之滅,而有六入滅……

viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti…
緣識之滅,而有名色滅……

saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti…
緣行之滅,而有識滅……

avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti, susima, passasī”ti?
緣無明之滅,而有行滅』耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德,誠然」。

“Api pana tvaṃ, susima, evaṃ jānanto evaṃ passanto anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosi –
「須深!汝亦如是知、如是見,享受種種之神通耶?

ekopi hutvā bahudhā hosi, bahudhāpi hutvā eko hosi;
『一身而化為多身,多身而合為一身;

āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ,
或現身、或隱身;

tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchasi, seyyathāpi ākāse;
通過壁、透過牆,穿過山無有障礙,猶如於空中;

pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karosi, seyyathāpi udake;
出沒於大地,猶如於水;

udakepi abhijjamāno gacchasi, seyyathāpi pathaviyaṃ;
行於水上不沈,猶如於地上;

ākāsepi pallaṅkena kamasi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo;
趺坐、經行於空中,猶如有翼之鳥;

imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasasi parimajjasi,
有如是大威德,能以手捫摸日月;

yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattesī”ti?
以身到達梵天界。』耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德,並無此事。」

“Api pana tvaṃ, susima, evaṃ jānanto evaṃ passanto dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇasi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti?
「須深!汝亦如是知、如是見,以清淨超勝人間之天耳界、聞人天之兩音、遠音、近音耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德,並無此事。」

“Api pana tvaṃ, susima, evaṃ jānanto evaṃ passanto parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāsi –
「須深!汝亦如是知、如是見,知以心把握他之眾生,他人等之心耶?

sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāsi…pe… vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāsī”ti?
『有貪心知為有貪心,離貪心知為離貪心……解脫心知為解脫心;非解脫心知為非解脫心。』耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德!並無此事。」

“Api pana tvaṃ, susima, evaṃ jānanto evaṃ passanto anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarasi, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarasī”ti?
「須深!汝亦如是知、如是見,憶念種種之宿住耶?譬如一生……如是詳細憶念種種之宿住耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德,並無此事。」

“Api pana tvaṃ, susima, evaṃ jānanto evaṃ passanto dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passasi cavamāne…pe… yathākammūpage satte pajānāsī”ti?
「須深!汝亦如是知、如是見,以清淨超勝人間之天眼,知眾生之歿……眾生之如是業行耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德,並無此事也。」

“Api pana tvaṃ, susima, evaṃ jānanto evaṃ passanto ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe, āruppā te kāyena phusitvā viharasī”ti?
「須深!汝亦如是知、如是見,對超色、無色之寂靜解脫、得於身觸而住耶?」

“No hetaṃ, bhante”.
「大德,並無此事也。」

“Ettha dāni, susima, idañca veyyākaraṇaṃ imesañca dhammānaṃ asamāpatti, idaṃ no, susima, kathan”ti?
「須深!今此未能到達此記說,與此等之法者,須深!我等實行於此。」

Atha kho āyasmā susimo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca –
爾時,尊者須深,稽首世尊之足,白世尊曰:

“accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yvāhaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito.
「大德!罪克服於我。我如是,對善說之法、律,如是法之盜人而出家,愚而無知、為不善者。

Tassa me, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā”ti.
大德!我世尊,我對其罪知是罪,願予與領受,而於未來無再犯。」

“Taggha tvaṃ, susima, accayo accagamā
「須深!汝為罪所克服,

yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yo tvaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito.
恰如愚者、恰如迷者、恰如不善者,汝於如是善說之法、律,卻為法之盜人而出家者。

Seyyathāpi, susima, coraṃ āgucāriṃ gahetvā rañño dasseyyuṃ –
須深!譬如、捕犯罪之盜賊,送於王之前而示曰:

‘ayaṃ te, deva, coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti.
『大王!犯罪之盜賊帶來矣。對彼應課以王所欲之刑罰。』

Tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya – ‘gacchatha, bho, imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindathā’ti.
王對彼者如是曰:『汝等將此者,去以強繩堅縛後手,剃為禿頭,鳴擊小鼓,由街至街,由巷至巷,巡迴曳領,由南門出,於城邑之南,而刎其首。』

Tamenaṃ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindeyyuṃ.
如是臣等,將彼人以強繩堅縛後手,剃為禿頭、鳴擊小鼓,由街至街,由巷至巷,巡迴曳領,由南門出,於城邑之南,而刎其首。

Taṃ kiṃ maññasi, susima, api nu so puriso tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyethā”ti?
須深!汝對其如何思惟耶?彼人為此經驗苦、憂耶?」

“Evaṃ, bhante”.
「大德!誠然。」

“Yaṃ kho so, susima, puriso tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyetha [paṭisaṃvediyetha vā, na vā paṭisaṃvediyetha (ka.)]. Yā evaṃ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa pabbajjā, ayaṃ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca, api ca vinipātāya saṃvattati.
「須深!彼人為此雖受苦、憂,但於如是善說之法、律,卻為法之盜人出家者,對此將受過苦之報與劇報,乃至墮地獄。」

Yato ca kho tvaṃ, susima, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāma.
「須深!汝見罪為罪,如法悔過。我等將攝受領納。

Vuddhi hesā, susima, ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiñca [āyatiṃ (syā. kaṃ.)] saṃvaraṃ āpajjatī”ti.
須深!於聖律,對見罪為罪如法悔過者,增長功德,於未來入於律儀。」

Dasamaṃ.
須深遊方者經 ~大品‧第十經終

~《因緣相應‧大品‧Susimaparibbājakasutta 須深遊方者經》(SN 12.70)

Mahāvaggo sattamo.
第七 大品(終)

~《因緣相應‧Mahāvagga 大品》(SN 12.61-70)

Tassuddānaṃ –
此品(十經)攝頌曰:

Dve assutavatā vuttā, puttamaṃsena cāparaṃ;
(一)無聞、(二)無聞二、(三)子肉、

Atthirāgo ca nagaraṃ, sammasaṃ naḷakalāpiyaṃ;
(四)有貪、(五)諸佛古道、(六)觸、(七)蘆束、

Kosambī upayanti ca, dasamo susimena cāti [dasamo vutto susīmenāti (sī.)].
(八)憍賞彌、(九)膨脹、(十)須深遊方者。


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.27 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.5 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【3】Saṃyuttanikāya 相應部經典 (SN 1-56, 2854)/《2》Nidānavaggasaṃyuttapāḷi 因緣篇 (SN 12-21, 1-246)/1. Nidānasaṃyutta 因緣相應 (SN 12, 1-73)/1.4 Kaḷārakhattiyavagga 伽拉羅剎利品 (SN 12.31-40)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 1.4.4 Dutiyañāṇavatthusutta 智事二經 (SN 12.34)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

4. Dutiyañāṇavatthusuttaṃ
智事二經

34. Sāvatthiyaṃ viharati…pe…
[爾時,世尊]住舍衛城。

“sattasattari vo, bhikkhave, ñāṇavatthūni desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti.
[爾時,世尊曰:]「諸比丘!我為汝等說七十七智事,汝等諦聽,當善思念,我將宣說!」

“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
諸比丘應諾世尊:「誠然,大德!」

Bhagavā etadavoca –
世尊曰:

“Katamāni, bhikkhave, sattasattari ñāṇavatthūni?
「諸比丘!七十七智事者何耶?

Jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ; asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ;
➊ 緣生而有老死之智,無生則無老死之智;

atītampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ;
又過去世,緣生而有老死之智,無生則無老死之智;

anāgatampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ;
又未來世,緣生而有老死之智,無生則無老死之智;

yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ.
凡彼法住智,此亦為盡法、敗壞法、離貪法、滅法之智。

“Bhavapaccayā jātīti ñāṇaṃ…pe…
➋ 緣有而有生之智,……

upādānapaccayā bhavoti ñāṇaṃ…
➌ 緣取而有有之智,……

taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṃ…
➍ 緣愛而有取之智,……

vedanāpaccayā taṇhāti ñāṇaṃ…
➎ 緣受而有愛之智,……

phassapaccayā vedanāti ñāṇaṃ…
➏ 緣觸而有受之智,……

saḷāyatanapaccayā phassoti ñāṇaṃ…
➐ 緣六處而有觸之智,……

nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṃ…
➑ 緣名色而有六處之智,……

viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṃ…
➒ 緣識而有名色之智,……

saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṃ;
➓ 緣行而有識之智,……

avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ;
⓫ 緣無明而有行之智,無無明則無行之智;

atītampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ;
又過去世,緣無明而有行之智,無無明則無行之智;

anāgatampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ;
又未來世,緣無明而有行之智,無無明則無行之智;

yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ.
凡彼法住智,此亦為盡法、敗壞法、離貪法、滅法之智。

Imāni vuccanti, bhikkhave, sattasattari ñāṇavatthūnī”ti.
諸比丘!此等謂之七十七智事。」

Catutthaṃ.
智事二經 ~伽拉羅剎利品‧第四經終

~《因緣相應‧伽拉羅剎利品‧Dutiyañāṇavatthusutta 智事二經》(SN 12.34)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.27 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《5》Pañcakanipātapāḷi 五集 (AN 5, 1-1151)/2. Dutiyapaṇṇāsaka 五十經篇之二 (AN 5.51-100)/2.3 Yodhājīvavagga 戰士品 (AN 5.71-80)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 2.3.4 Dutiyadhammavihārīsutta 法住之二 (AN 5.74)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

4. Dutiyadhammavihārīsuttaṃ
法住之二

74. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,有隨一之比丘,詣世尊之處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
至已,問訊世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –
坐於一面之彼比丘白世尊言:

“‘dhammavihārī dhammavihārī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu dhammavihārī hotī”ti?
「大德!法住者,法住者,大德!比丘從什麼方面來看,為法住者耶?」

“Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ;
【一】「比丘!世間有比丘,通達於法,謂:契經、應頌、記說、諷頌、無問自說、如是說、本生、未曾有法、智解等是。

uttari [uttariṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] cassa paññāya atthaṃ nappajānāti.
然而不解以上其[法]之慧義。

Ayaṃ vuccati, bhikkhu – ‘bhikkhu pariyattibahulo, no dhammavihārī’”.
比丘!是名為多學誦比丘,而非法住者。

“Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, uttari cassa paññāya atthaṃ nappajānāti.
【二】復次,比丘!有比丘有聞、通達,廣為他人說法,然而不解以上其[法]之慧義。

Ayaṃ vuccati, bhikkhu – ‘bhikkhu paññattibahulo, no dhammavihārī’”.
比丘!是名為多教示比丘,而非法住者。

“Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, uttari cassa paññāya atthaṃ nappajānāti.
【三】復次,比丘!有比丘有聞、通達,廣為讀誦其法,然而不解以上其[法]之慧義。

Ayaṃ vuccati, bhikkhu – ‘bhikkhu sajjhāyabahulo, no dhammavihārī’”.
比丘!是名為多讀誦比丘,而非法住者。

“Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati, uttari cassa paññāya atthaṃ nappajānāti.
【四】復次,比丘!有比丘有聞、通達,以心隨尋、隨伺其法,以意而隨觀,然而不解以上其[法]之慧義。

Ayaṃ vuccati, bhikkhu – ‘bhikkhu vitakkabahulo, no dhammavihārī’”.
比丘!是名為多尋思比丘,而非法住者。

“Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ;
〖五〗比丘!世間有比丘,通達於法,謂:契經、應頌、記說、諷頌、無問自說、如是說、本生、未曾有法、智解等是。

uttari cassa paññāya atthaṃ pajānāti.
又了解以上其[法]之慧義。

Evaṃ kho, bhikkhu, bhikkhu dhammavihārī hoti.
比丘!如是乃為法住比丘。

“Iti kho, bhikkhu, desito mayā pariyattibahulo, desito paññattibahulo, desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī.
比丘!如是我說比丘之多通達、多教示、多讀誦、多尋思、法住者。

Yaṃ kho, bhikkhu, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā.
比丘!凡[大師]為利益而起憐愍心,哀愍而對弟子應作者,我為汝等而作。

Etāni, bhikkhu, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni.
比丘![於]此等樹下,此等空屋,

Jhāyatha bhikkhu, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha.
比丘!當靜觀!勿放逸,勿後悔,

Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī”ti.
此乃我對汝等之所教誡。」

Catutthaṃ.
法住之二 ~戰士品‧第四經終

~《增支部經典‧五集‧戰士品‧Dutiyadhammavihārīsutta 法住之二》(AN 5.74)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.27 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《5》Pañcakanipātapāḷi 五集 (AN 5, 1-1151)/2. Dutiyapaṇṇāsaka 五十經篇之二 (AN 5.51-100)/2.3 Yodhājīvavagga 戰士品 (AN 5.71-80)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 2.3.3 Paṭhamadhammavihārīsutta 法住之一 (AN 5.73)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

3. Paṭhamadhammavihārīsuttaṃ
法住之一

73. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami;
爾時,有隨一之比丘,詣世尊之處。

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
至已,問訊世尊,坐於一面。

Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –
坐於一面之彼比丘白世尊言:

“‘dhammavihārī, dhammavihārī’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhu dhammavihārī hotī”ti?
「大德!法住者,法住者,大德!比丘從什麼方面來看,為法住者耶?」

“Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
【一】「比丘!世間有比丘,通達於法,謂:契經、應頌、記說、諷頌、無問自說、如是說、本生、未曾有法、智解等是。

So tāya dhammapariyattiyā divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ.
彼依其法通達而度日,廢獨居,不精進於內心之寂止。

Ayaṃ vuccati, bhikkhu – ‘bhikkhu pariyattibahulo, no dhammavihārī’”.
比丘!是名為多通達比丘,而非法住者。

“Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti.
【二】復次,比丘!有比丘有聞、通達,廣為他人說法,

So tāya dhammapaññattiyā divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ.
彼依其法教示而度日,廢獨居,不精進於內心之寂止。

Ayaṃ vuccati, bhikkhu – ‘bhikkhu paññattibahulo, no dhammavihārī’”.
比丘!是名多教示比丘,而非法住者。

“Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti.
【三】復次,比丘!有比丘有聞、通達,廣為讀誦其法,

So tena sajjhāyena divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ.
彼依其讀誦而度日,廢獨居,不精進於內心之寂止。

Ayaṃ vuccati, bhikkhu – ‘bhikkhu sajjhāyabahulo, no dhammavihārī’”.
比丘!是名多讀誦比丘,而非法住者。

“Puna caparaṃ, bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati.
【四】復次,比丘!有比丘有聞、通達,以心隨尋、隨伺其法,以意而隨觀[其法]。

So tehi dhammavitakkehi divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ.
彼依其法尋思而度日,廢獨居,不精進於內心之寂止。

Ayaṃ vuccati, bhikkhu – ‘bhikkhu vitakkabahulo, no dhammavihārī’”.
比丘!是名多尋思比丘,而非法住者。

“Idha, bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
〖五〗比丘!世間有比丘,通達於法,謂:契經、應頌、記說、諷頌、無問自說、如是說、本生、未曾有法、智解等是。

So tāya dhammapariyattiyā na divasaṃ atināmeti, nāpi riñcati paṭisallānaṃ, anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ.
彼不依其法通達而度日,不廢獨居,精進於內心之寂止。

Evaṃ kho, bhikkhu, bhikkhu dhammavihārī hoti.
比丘!如是者為法住比丘。

“Iti kho, bhikkhu, desito mayā pariyattibahulo, desito paññattibahulo, desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī.
比丘!如是我說比丘之➊ 多通達、➋ 多教示、➌ 多讀誦、➍ 多尋思、➄ 法住者。

Yaṃ kho, bhikkhu [yaṃ bhikkhu (syā. kaṃ. pī.)], satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā.
比丘!凡[大]師為利益而起憐愍心,哀愍而對弟子應作者,我為汝等而作。

Etāni, bhikkhu, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni.
比丘![於]此等樹下,此等空屋,

Jhāyatha, bhikkhu, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha.
比丘!當靜觀!勿放逸,勿後悔,

Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī”ti.
此是我對汝等之所教誡。」

Tatiyaṃ.
法住之一 ~戰士品‧第三經終

~《增支部經典‧五集‧戰士品‧Paṭhamadhammavihārīsutta 法住之一》(AN 5.73)


☸*********************************************************************


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【佛曆 2560.2.27 心 法師 整理】
【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 校對】
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《5》Pañcakanipātapāḷi 五集 (AN 5, 1-1151)/4. Catutthapaṇṇāsaka 五十經篇之四 (AN 5.151-200)/4.1 Saddhammavagga 正法品 (AN 5.151-160)”

❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
【經名】 4.1.5 Dutiyasaddhammasammosasutta 忘失正法之二 (AN 5.155)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧

【巴利佛經】

5. Dutiyasaddhammasammosasuttaṃ
忘失正法之二

155. “Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti.
「諸比丘!此等五法,能令忘失隱沒正法。

Katame pañca?
何等為五?

Idha, bhikkhave, bhikkhū dhammaṃ na pariyāpuṇanti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
【一】諸比丘!世間有比丘眾,不通達於契經、應頌、記說、諷頌、無間自說、如是說、本生、未曾有法、智解[等]。

Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能令忘失隱沒正法之第一法。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paresaṃ desenti.
【二】復次,諸比丘!有比丘眾,如聽聞,如通達,不廣為他人說法。

Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能令忘失隱沒正法之第二法。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paraṃ [paresaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), pare (?)] vācenti.
【三】復次,諸比丘!有比丘眾,如聽聞,如通達,不廣令他人說法。

Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能令忘失隱沒正法之第三法。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena sajjhāyaṃ karonti.
【四】復次,諸比丘!有比丘眾,如聽聞,如通達,不廣為他人複誦其法。

Ayaṃ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能令忘失隱沒正法之第四法。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na cetasā anuvitakkenti anuvicārenti manasānupekkhanti.
【五】復次,諸比丘!有比丘眾,如聽聞,如通達,不以心隨尋、隨伺,不以意隨觀其法。

Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能令忘失隱沒正法之第五法。

Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti.
諸比丘!此等五法,能令忘失隱沒正法。

“Pañcime, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti.
諸比丘!此等五法,能住正法而不令忘失隱沒。

Katame pañca?
何等為五?

Idha, bhikkhave, bhikkhū dhammaṃ pariyāpuṇanti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ.
〖一〗諸比丘!世間有比丘眾,通達於契經、應頌、記說、諷頌、無問自說、如是說、本生、未曾有法、智解[等]。

Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能住正法而不令忘失隱沒之第一法。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desenti.
〖二〗復次,諸比丘!有比丘眾,如聽聞,如通達,廣為他人說法。

Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能住正法而不令忘失隱沒之第二法。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paraṃ vācenti.
〖三〗復次,諸比丘!有比丘眾,如聽聞,如通達,廣令他人說法。

Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能住正法而不令忘失隱沒之第三法。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karonti.
〖四〗復次,諸比丘!有比丘眾,如聽聞,如通達,廣為他人複誦其法。

Ayaṃ, bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能住正法而不令忘失隱沒之第四法。

“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhū yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakkenti anuvicārenti manasānupekkhanti.
〖五〗復次,諸比丘!有比丘眾,如聽聞,如通達,以心隨尋、隨伺,以意隨觀其法。

Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
諸比丘!此能住正法而不令忘失隱沒之第五法。

Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattantī”ti.
諸比丘!此等五法,能佳正法而不令忘失隱沒。」

Pañcamaṃ.
忘失正法之二 ~正法品‧第五經終

~《增支部經典‧五集‧正法品‧Dutiyasaddhammasammosasutta 忘失正法之二》(AN 5.155)


☸*********************************************************************